Šorīt ļaudis no visas Latvijas bija sabraukuši, lai galvaspilsētas pievārtē apjūsmotu kaut ko mūsu platuma grādos neredzētu, proti, koka mēbeles un frikadeles. 'Cehs.lv' mākslīgā intelekta laboratorijā rezonanse par un ap "IKEA" atvēršanu raisīja plašas diskusijas, taču tās vecākais referents Kristaps Āls beidzot nāk klajā ar atbildi uz jautājumu – kāpēc?
13 tūkstoši ļautiņu sociālajā tīklā "Facebook" bija norādījuši, ka šajā vasarā apmeklēs vai ir ieinteresēti Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā "Zvaigžņu ceļā". Nepilni 10 tūkstoši pauda ieinteresētību apmeklēt festivālu "Positivus". Savukārt par pasākumu "IKEA veikala atklāšana" savu interesi ir izrādījuši 18 668 "Facebook" lietotāji.
Pēdējo reizi tik lielu ažiotāžu atminamies pieredzējuši, kad Rīgā atvēra "KFC", "H&M", "Subway" vai "McDonald's" deviņdesmitajos gados. Ja šajā sarakstā nebūtu "H&M", tad, protams, viss būtu vienkārši un secinājums rokā būtu uzreiz – latviešiem vienkārši cepī Rietumu fiksais mielasts. "IKEA" šai ziņā būtu trāpījis desmitniekā ar savām apaļajām sardelēm, ko pasvieduši starp mēbelēm.
Tomēr K. Āls šaubījās par tik primitīvu un vienkāršu atbildi, tāpēc ziņkārīgā roka tūcījās aizvien tuvāk jautājuma saknei, lai no tās izžmiegtu patiesības serumu.
Varbūt visa pamatā nemaz nav Rietumu smalko zīmolu ienākšana Latvijā? Protams, ir savs šarms teorijai, ka latvietim patīk vienu reizi pēc otras izdzīvot sajūtu, kad mūsu miteklī kāju iesper švītiņi no smalkajām valstīm, lai uzcienātu mūs ar košļenēm. Taču tajā ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu. Arī "Pizza Hut" ir ārvalstu zīmols, taču tā atklāšana Latvijā nevienu neinteresēja, tāpat kā neviens pat nav pamanījis tā pazušanu no Vecrīgas. K. Āls neatminas arī masu histēriju pie pirmā "Hesburger" restorāna Latvijā – vai kāds var maz nosaukt, kur tas bija?
Caurvijošais faktors visos šajos notikumos ir viens un tas pats. Stāvēšana rindā. Un rindās latvieši ir stāvējuši regulārāk, nekā jums šķiet. Vai atminaties TV šovu "Cīnītājs", kuram pieteicās vairāk nekā 800 cilvēku? Vai arī "X Faktora" atlasi pērn? Vai rindas pie Jāņa Rozes grāmatnīcas, kad iznāca Andra Grūtupa grāmata "Maniaks"? Vai 2015. gada rindu Esplanādē Rīgā, kuras galā varēja dažas dienas pirms festivāla saņemt "Positivus" aproces, lai nebūtu jāstāv rindā Salacgrīvā?
Vai Dziesmu svētku biļešu tirdzniecību šogad?
"Cehs.lv" mākslīgā intelekta laboratorija iezīmē skaidru vīziju par latviešiem kā rindā stāvētāju nāciju. Un kā gan citādi, ja šis fakts mums bijis acu priekšā visu laiku kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas – tieši stāvot rindā Baltijas ceļā, mēs cīnījāmies par brīvību.
Stāvēšana rindā ir latvieša patiesā dzīvesziņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!