Krievijai kā suverēnai valstij, protams, ir tiesības rīkot kara mācības, nepārkāpjot starptautisko tiesību normas, un mūsu kaimiņzemes militarizētajā tagadnē nerimtīgais manevru cikls ir "vienkārša" ikdiena. Ikdienišķs gan nav konkrēto kara mācību fons un acīmredzamais mērķis.
Ja uz Vidusjūru tiek komandēti visi karakuģi, kas vien turp var nokļūt, neviens nenoticēs, ka tik iespaidīga operatīvā eskadra sakopota tikai apmācību nolūkā. Lietpratēji spriež, ka Krievijas armāda var nodrošināt piesegu sīriešu bruņotās opozīcijas galīgas sagrāves operācijai Idlibas provincē, kuru Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir nosaucis par pēdējo lielāko teroristu perēkli Sīrijā.
Eskadra ne vien bloķē iespējamu ASV un sabiedroto triecienu Sīrijas valdības spēkiem no konkrētā virziena, bet arī pati var raidīt triecienus opozīcijas karotājiem.
Idlibas province Sīrijas ziemeļrietumos ir pēdējā no pamiera garantu (Krievija, Irāna, Turcija) pērn izveidotajām četrām deeskalācijas zonām, kas palikusi opozīcijas rokās. Pārējās trīs šā gada gaitā jau sagrābis Asada karaspēks.
Savulaik uz Idlibu pēc vienošanās ar Alepo aplenkušajiem Sīrijas valdības spēkiem no turienes tika izvesti režīma pretinieki, un tagad tur "vienā katlā" atrodas gan Turcijas kontrolētie "mērenie" opozicionāri, gan teroristu vienības. Radikālo formējumu klātbūtne Idlibā dod labu ieganstu Damaskai un Maskavai ar militāru paņēmienu nošaut divus zaķus uzreiz: sašķelt sīriešu mēreno opozīciju un samazināt Turcijas ietekmi Sīrijas ziemeļrietumos.
Turcijai pašai ir sarežģīti tikt galā ar Idlibas radikāļiem, tāpēc tā var piekrist Sīrijas armijas ofensīvai dumpīgās provinces rietumos un dienvidos, un arī kurdu klātbūtne neļauj Ankarai atbalstīt separātismu šajā reģionā. Ja jau Turcija piekrīt Sīrijas teritoriālajam veselumam, tai ir grūti iebilst tās valdības vēlmei rīkot militāras operācijas valsts ietvaros. Tomēr Ankara vairākreiz ir brīdinājusi Damasku par militāras reakcijas iespēju nekaunīgas provokācijas gadījumā.
Sīrijas galva Bašars al Asads noteikti izjūt lielu kārdinājumu, balstoties uz Krievijas un Irānas militāro atbalstu, piebeigt visu opozīciju. Baidoties no šāda pavērsiena, Turcija ārlietu ministra personā ir lūgusi Putinu "piebremzēt" Asadu. Idlibā atrodas arī Turcijai lojālie karotāji, tamdēļ krievu un turku ģenerāļi prāto, kā karadarbības gaitā atšķirt "pareizos" (Ankaras atbalstītos) un "nepareizos" teroristus.
Krievijas Aizsardzības ministrija jau pasteigusies apgalvot, ka Damaskas ķīmisko ieroču lietošanas inscenējumu ar britu specdienestu palīdzību gatavojot teroristu grupējuma "Hayat Tahrir al-Sham" karotāji. Maskava paudusi, ka pēc Sīrijas vadības apvainošanas ķīmisko ieroču lietošanā amerikāņi plānojuši izdarīt "spārnotu triecienu" ar "Tomahawk" raķetēm.
Ja pieņemam, ka krievu spiegi savlaicīgi ieguvuši patiesas izlūkošanas ziņas, kas nu ir darītas zināmas plašai sabiedrībai, būtu loģiski, ja nekādi ķīmiskie uzbrukumi Idlibā nenotiktu, – kālab gan amerikāņiem vai britiem apstiprināt krievu versiju. Savukārt, ja šāds uzbrukums notiks, var pat sākt domāt par "Maskavas rokas" līdzdalību, jo uzbrukumu Krievija ir pieteikusi, bet amerikāņi pie provokācijas nebūtu ķērušies, – tātad kādam ir "jāpiepalīdz", lai biedējums izrādītos dibināts.
Īpatni, ka Maskavas versija par gaidāmo provokāciju un liecības par tās priekšdarbiem izskanēja uzreiz pēc ASV prezidenta palīga nacionālās drošības jautājumos Džona Boltona brīdinājuma par Bašara al Asada armijas plāniem. Kā saka eksperti, no militārā redzespunkta nāvējošo vielu lietošanā ir ieinteresēta uzbrūkošā puse, nevis objekta aizstāvji. Mazsvarīgi nav arī tas, ka iepriekš starptautiskie eksperti ķīmisko ieroču lietošanā tika pieķēruši Asada ļaudis, nevis viņa oponentus.
Idlibas liktenis acīmredzot tiks lemts triju pušu galotņu apspriedē Teherānā šo piektdien. Nopietnu asinsizliešanu varētu novērst, ja Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam izdotos ar Irānu un Krieviju saskaņot iniciatīvu, kas paredz visu sīriešu opozīcijas grupējumu apvienošanu "Sīrijas nacionālajā armijā" un to par 23 milimetriem lielāka kalibra ieroču nodošanu Turcijas kontrolē. Turcija arī ierosina kopīgi ar Krieviju nodibināt kopīgu kontroli pār trasi starp Alepo un Damasku.
Vašingtona esot brīdinājusi Maskavu, ka gadījumā, ja Damaska lietos ķīmisko bruņojumu pret opozīciju un civilistiem Idlibā, amerikāņu trieciens būšot spēcīgāks nekā iepriekšējais. Iepriekš ASV veikušas divus raķešu uzbrukumus Sīrijas armijas objektiem – pēc iespējamas ķīmisko ieroču lietošanas Idlibas provincē 2017. gada pavasarī un Dumas pilsētā šogad aprīlī.
Kodollielvalstu savstarpējie brīdinājumi tos, kas cieši seko notikumu attīstībai jutīgajā reģionā, atkal vedina secināt, ka ir sasniegta bīstama robežšķirtne. Latviju, tāpat kā citas Eiropas nācijas, šobrīd neapdraud tas, ka Sīrijas režīma karaspēks var doties uzbrukumā saviem pretiniekiem Idlibā. Bīstamākais ir ASV un Krievijas tiešas militāras sadursmes iespējamība Sīrijā un no šādas varbūtības izrietošās sekas.
Līdzīga nedrošība izcēlās aprīlī, kad Vašingtona pauda nodomu sodīt Asadu par ķīmiskā bruņojuma lietošanu, bet Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs (viens no trim Krievijas "kodolportfeļa" saimniekiem) piedraudēja uzbrukt ASV karakuģiem un lidmašīnām, ja no tiem palaistās spārnotās raķetes apdraudēs Sīrijā izvietotos krievu karavīrus. Amerikāņu un krievu militāristu norunas ļāva izvairīties no sadursmes – lēš, ka nolūkā novērst iespējamus krievu upurus amerikāņi savlaicīgi paziņoja Maskavai par paredzamajiem uzbrukuma objektiem.
Apstākļos, kad Maskava Vidusjūrā sakopojusi pamatīgus jūras spēkus un draudīgu kara aviāciju, tostarp karakuģus ar jaunākajām spārnotajām raķetēm, Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā runātāja Marija Zaharova izteikusi Kremļa neapmierinātību ar ASV, Francijas un Lielbritānijas apvienotā grupējuma uzturēšanos Vidusjūrā. Kamēr politiķi un diplomāti spēkojas vārdu cīņās, tāpat kā aprīlī, atliek vien cerēt uz ASV un Krievijas augsta ranga militārpersonu veselo saprātu, nonākot tiešas pretstāves priekšā.