Situācija Rīgā, pēc jaunākās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, vērtējama dažādi – lai gan 31% iedzīvotāju norādījuši, ka pēdējā gada laikā novērojuši uzlabojumus satiksmes organizēšanā, sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātē un gājējiem paredzētajā infrastruktūrā, 36% aptaujāto respondentu vienlaikus minējuši vajadzību papildus uzlabot satiksmes infrastruktūru viņu dzīvesvietā.[1] Virknē plānošanas dokumentu ir iestrādāti principi, kas nosaka, ka Rīgā jāveido cilvēkam draudzīga satiksmes infrastruktūra, kā galvenos satiksmes dalībniekus nosakot gājējus, velobraucējus un sabiedrisko transportu.
Prioritāri Rīgas transporta infrastruktūra joprojām tiek veidota autotransportam, nevis cilvēkiem. Ja tiek paredzētas dažādas cilvēkiem draudzīgākas infrastruktūras izmaiņas, problēmas rodas posmā starp pilsētvides plānošanu un nodomu realizāciju, jo trūkst skaidras ieviešanas programmas un konkrēta plāna.