Papīra pasaule pastāv pati par sevi, bet realitāte dzīvo savu dzīvi. Dokumentos deklarēta reģionālā politika – policentriska attīstība jeb 21 reģionālais un deviņi nacionālie centri. Taču realitātē ir Rīga (pieskaitot Pierīgu) un citi reģioni, kas ir samērā strikti nodalīti. Piemēram, 43% no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem ir investēti Rīgā un Pierīgā, vidējā alga reģionos ļoti būtiski atpaliek no galvaspilsētas, bezdarba līmenis vairākas reizes lielāks, attiecīgi darbvietu būtiski mazāk. Vienīgi Zemkopības ministrijas administrētajās darbībās ir saskatāms mēģinājums atbalstu sniegt līdzsvaroti, jo nozare tā izveidota.
Taču lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz "valsts vidējiem" rādītājiem, nevis konkrētās vietas specifiku. Vēl viena būtiska problēma – statistikas aprēķini. Pašreiz Centrālā statistikas pārvalde iesniedz iekšzemes kopprodukta rādītājus ar būtisku novēlošanos, pēc diviem gadiem, kas vairs neatspoguļo realitāti. Līdzīga situācija ir ar vidējās algas rādītājiem, ko Latgales plāns paredz salīdzināt ar Eiropas vidējās algas datiem, kas operatīvi nemaz nav iegūstami. Un šī kļūda rada nākamās, ko pieļaujam attiecībā uz nodokļu reformu, mājokļu programmu, iekšējo migrāciju un speciālistu piesaisti no trešajām valstīm. Kritēriji nav adekvāti, tādēļ nevar cerēt, ka arī rezultāti un mērķi tiks sasniegti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!