Ambiciozi mērķi ir daļa no veiksmes atslēgas. Tehnoloģiju jaunuzņēmumu aktivitāte ir indikators ekonomikas vitalitātei – tas norāda uz svaigām idejām, degsmi tās īstenot un biznesa domāšanu globālā mērogā. Daži skaitļi perspektīvai. Latvijā ir 300 jaunuzņēmumi, kas ir vidēji 8 jaunuzņēmumi uz 100 000 iedzīvotāju (salīdzinājumam: Lietuva – 12; Igaunija – 31 jaunuzņēmums); piesaistītās investīcijas astoņu gadu laikā kopš 2010. gada Latvijas jaunuzņēmumiem sasniedz 204 miljonus eiro (salīdzinājumam: Lietuva – 175 miljoni eiro, Igaunija – 794 miljoni eiro), digitālās ekonomikas DESI indeksā ieņemam 19. vietu starp visām ES valstīm (Lietuva – 13., Igaunija – 9.). Sev godīgi jāatzīst, ka esam ļoti viduvējās pozīcijās. Bet ir ielikti labi pamati.
Valstis jau tagad sacenšas, kurai ambiciozāka digitālās attīstības vīzija
Nebūšu oriģināla, sakot, ka pie skaidras valsts digitālās attīstības vīzijas un līderības mums vēl jāpiestrādā. Mūsdienu ekonomikā tam ir jābūt saistītam ar gudru inovāciju un tehnoloģiju izmantošanu. Francija nesen paziņoja, ka tā būs mākslīgā intelekta (Artificial Intelligence) valsts, Lietuva – blokķēžu lielvalsts, Izraēla turpina savu jaunuzņēmumu nācijas stāstu... Tie nav tikai tukši PR paziņojumi, bet tas ir spēcīgs iekšējs un ārējs signāls, uz ko mobilizēties un fokusēties.
Kāda ir Latvijas vīzija? Dažos gaiteņos cirkulē idejas par viedvalsti jeb "smart nation", ir versija arī par Latviju kā uz datiem balstītu ekonomiku jeb "data-driven nation". Iespējams, tas būs kas cits. Bet mūsu spēja nosaukt savu vīziju, uz ko tiecamies, nevar būt tikai tukšu vārdu atkārtošana. Tas ir mobilizēšanās faktors. Bez skaidras digitālās un inovāciju līderības un definētas vīzijas – baidos, mēs turpināsim mīņāties uz vietas.
Kā mērīsim Latvijas jaunuzņēmumu valsts veiksmes stāstu 2018. gadā?
Latvijas Startup uzņēmumu asociācija ir definējusi vīziju – #startinLatvia (uzsāc Latvijā) jeb Latvija kā perfekta vieta, lai uzsāktu globālu "startup" uzņēmējdarbību. Tas ir labs atskaites punkts, lai definētu skaidri izmērāmus mērķus.
Kopā ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas aktīvistiem radošajā "prāta vētrā" pirms kāda laika, pavasarī, definējām trīs galvenos rādītājus* – jaunuzņēmumu skaits, piesaistītais finansējums un jaunuzņēmumu pārdošanas jeb "exit" skaits, kas liecina par jaunuzņēmumu ekosistēmas veselīgumu valstī.
Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 300 jaunuzņēmumi (salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm: Igaunijā – 450, Lietuvā – vairāk nekā 370). Ambīcijas? Kāpēc lai šogad skaitu nedubultotu? Mums ir visi priekšnosacījumi – nu jau neskaitāmi biznesa inkubatori visā Latvijā, vairāki investīciju fondi un jauni akceleratori, attīstās universitāšu inovāciju programmas. Jaunuzņēmumu ekosistēmas pasākumi notiek gandrīz katru dienu.
Otrkārt, par jaunuzņēmumu ekosistēmas vitalitāti liecina piesaistītās finanses. Tā ir šīs nozares specifika – ātrai izaugsmei nepieciešamas tehnoloģiju inovācijas. Investoru piesaiste ir daļa no biznesa modeļa. Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi piesaistīja 62 miljonus eiro. Kādēļ lai šogad nebūtu pieaugums līdz 100 miljoniem? Šogad ar ES programmu atbalstu darbu uzsāk trīs jauni pirmssēklas akceleratori ("Overkill Ventures", "Commercialisation Reaktor", "Buildit") un sēklas un sākuma kapitāla akcelerators ("Imprimatur") ar kopējo portfeli 60 miljoni eiro. Arī tepat kaimiņvalstīs aktivizējušies investīciju fondi ar mērķi ieguldīt jaunuzņēmumos, un arī starptautiskie Eiropas un ASV bāzētie investori aizvien biežāk skatās uz Latvijas pusi. Sagaidāms, ka investoru vidū cīņa par jaunuzņēmumiem, kuros ieguldīt, palielināsies.
Treškārt, jaunuzņēmumu vides specifika ir tāda, ka daudzi jaunuzņēmumi tiek veidoti ātrai pārdošanai. Tādēļ tā saucamie "exit" jeb pārdošanas darījumi ir veiksmīga biznesa rādītājs. Ja ir pircējs, tātad, kaut kas ir darīts pareizi. Pagājušajā gadā tika pārdoti vismaz trīs jaunuzņēmumi ("Infogr.am", "Setupad", "Tapcore"). Kopējā darījumu summa nav zināma, bet tā varētu būt mērāma vairākos miljonos eiro. Vai šogad spēsim to dubultot un varam izvirzīt mērķi radīt priekšnosacījumus, lai veiksmīgi tiek pārdoti vismaz septiņi jaunuzņēmumi?
Iespējams, svarīgāk par pārdošanas darījumu skaitu ir jaunuzņēmuma komandas palikšana Latvijā, līdzīgi kā "Infogram", kur 50 cilvēku komanda turpina darboties globāli no Rīgas. Labā ziņa ir tā, ka īpašnieki parasti turpina darbu pie jaunām biznesa idejām un jau kā biznesa eņģeļi iegulda citos jaunuzņēmumos.
Tūlītēji mājasdarbi – zinātnes sadarbība ar inovāciju uzņēmējdarbību, biznesa eņģeļu aktivizācija, atvērta jaunuzņēmumu ekosistēma ārvalstu talantiem
Protams, nebūsim naivi. Šādu ambiciozu mērķu sasniegšana nenotiek pati no sevis. Lai mēs patiešām varētu Latviju dēvēt par jaunuzņēmumu nāciju, ir jāizdara daži mājasdarbi.
Vispirms viena no atslēgām ir augstākā izglītība, kas stimulē tehnoloģiju inovāciju uzņēmējdarbību. Universitātēm un zinātniekiem ir aktīvāk jāsadarbojas ar jaunuzņēmumiem, jāveido iekšējās sadarbības programmas, jo tikai tā var rasties ātras un komercializējamas inovācijas. Jāstimulē praktisku zināšanu apguve, atbalstot studentu prakses iespējas jaunuzņēmumos un tehnoloģiju uzņēmumos. Skolu programmās jāintegrē algoritmiskā domāšana, IT prasmes, programmēšana vismaz pamata līmenī.
Otrs, jāstiprina vietējo privāto biznesa eņģeļu tīkls un investīcijas Latvijā. Lai arī šobrīd lielākā daļa jaunuzņēmumu investīciju tiek piesaistīta no ārvalstu investoriem (90%), zinošu vietējo investoru klātesamība nodrošina ātrāku informācijas apriti, mentoringu, biznesa vadības atbalstu. Jaunuzņēmumu attīstība notiek citādi nekā tradicionālo uzņēmumu, tāpēc ir gudri, ja jaunos atbalsta pieredzējušie. Sākuma posmā svarīga ir tieši "gudrā nauda". Diemžēl Latvijā veiksmīgu uzņēmēju iesaiste biznesa eņģeļu aktivitātēs ir zema, tādēļ ar veiksmes stāstiem jāiedrošina viņu iesaiste. Tas arī nozīmē, ka nepieciešams motivēt veiksmīgus biznesa līderus, lai viņi var mērķtiecīgi nodot savas prasmes mantojumā nākamajiem jaunuzņēmumiem – gan naudā, gan arī ar zināšanām.
Trešais svarīgais mājasdarbs ir atvērtas jaunuzņēmumu ekosistēmas veicināšana. Lai arī lepojamies, ka mums ir daudz talantu un tehnoloģiju profesionāļu komandu, tomēr aicinu būt reālistiem – ar saviem iekšējiem resursiem nepietiks. Ar konkrētiem piemēriem mums ir jādemonstrē, ka esam daļa no globālās inovāciju ekosistēmas. Pozitīva ziņa ir pieņemtais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, bet tagad svarīgi šos "labumus" – paātrināto vīzu režīmu un nodokļu atlaides – popularizēt ārvalstīs – reklamēt Latviju kā labu vietu, kur attīstīties starptautiskiem jaunuzņēmumiem. Nākamā uzvara būtu iespēja ārvalstu uzņēmējiem ātri un saprotami nodibināt savu uzņēmumu šeit, izmantojot angļu valodu, lai nesanāk kā līdz šim – birokrātisko procedūru dēļ daudzus jaunuzņēmumus reģistrē kaimiņvalstīs.
Bez mērķtiecīgiem politikas stimuliem izrāvienu būs grūti panākt. Saeimas vēlēšanas vienmēr ir labs atskaites posms, tādēļ Latvijas Startup uzņēmumu asociācija tikās ar politiskajām partijām, lai uzzinātu viņu piedāvājumu jaunuzņēmumu ekosistēmas uzrāvienam. Labā ziņa ir tā, ka visas partijas kā viena piekrita, ka Latvijas ekonomika jāvirza tajās jomās, kur ir augsta pievienotā vērtība, un tehnoloģiju uzņēmējdarbība noteikti ir tā joma.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību jaunuzņēmumu darbībai, "Digital Freedom Festival" kopā ar partneriem – "Startin.LV", "Magnetic Latvia", Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA), Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attistības aģentūru, "DDB Latvia", "TechChill", LU Biznesa inkubatoru, "Lattelecom", "Buildit Accelerator" u. c. – aicina 12. septembri oficiāli atzīt par "Startup dienu" un Latviju parādīt kā jaunuzņēmumiem draudzīgu, tehnoloģiski attīstītu, digitāli gudru un atvērtu valsti!
---
* Šī gada 23. martā "Digital Freedom Festival", "Startup Europe" un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Rīgā organizēja diskusiju, kuras mērķis bija informēt par jaunuzņēmēju iespējām Eiropā un Rīgā, kā arī apzināt lokāla mēroga izaicinājumus un definēt 2018. gada mērķus.
Pēc "Startup Europe Week" diskusijām 50 Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas aktīvisti vienojās par trim mērķiem, kas šogad jāīsteno jaunuzņēmumiem, lai paceltu Latviju jaunā attīstības līmenī un padarītu mūs par konkurētspējīgiem spēlētājiem Eiropas un pasaules līmenī. Ekspertu un viedokļu līderu starpā bija vadošie pārstāvji no Eiropas Komisijas, Ekonomikas ministrijas, "Microsoft", "Startin.lv", Rīgas Tehniskās universitātes, "Toneboard", "Infogram", "Digital Freedom Festival", "Swedbank Fintech Community" un "Digipulse", kā arī daudzi politikas veidotāji, jaunuzņēmēji, mediji un kooperāciju pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!