Santa viena pati audzina četrus bērnus, dzīvo mazpilsētā, darba šobrīd viņai nav. Mēneša ienākumi nepārsniedz 200 eiro, ar speciālās skolas 11 klašu izglītību darbu atrast neizdodas. Sociālais dienests palīdzējis nopirkt malku un iegādāties kontracepcijas līdzekļus, lai bērnu pulciņš nekļūtu lielāks. Santa cer, ka viņas bērnu nākotne būs gaišāka, taču ir daudz iemeslu, kādēļ šie sapņi nevarēs piepildīties, ja vien valsts līmenī netiks mainīta pieeja cīņai ar nabadzību Latvijā. Santa ir viena no "nevienlīdzības sejām" – cilvēkiem, kuru nabadzības iemeslus un iespējamos risinājumus analizējis SSE Riga Mediju centra veiktais pētījums par sociālo un ienākumu nevienlīdzību Latvijā.

Vecāki, kas strādā gadījuma darbus un dzīvo no rokas mutē. Vecāki, kuri labprāt strādātu, bet nevar dabūt kvalificētu darbu, jo nepietiek izglītības. Strādājoši vecāki ar zemiem ienākumiem, kas tomēr skaitās pietiekami lieli, lai ģimene nevarētu pretendēt uz trūcīgo statusu un pabalstiem. Piemēram, trīs cilvēku ģimene, kuras mēneša ienākumi ir 400 eiro pēc nodokļu nomaksas – Ministru kabineta noteikumi paredz, ka viens no kritērijiem trūcīgā statusa iegūšanai ir pēdējo trīs mēnešu ienākumu apjoms uz katru ģimenes locekli, kas mēnesī nepārsniedz 128,06 eiro "uz rokas". Iemesli, kāpēc cilvēki nonāk neapskaužamā situācijā, ir dažādi, tomēr vairumā gadījumu iespējams iezīmēt galveno problēmu loku.

No visām mājsaimniecībām, kurās ir divi pieaugušie un trīs vai vairāk apgādībā esoši bērni, katra ceturtā jeb 25,5% ir pakļauta nabadzības riskam. Ja bērnus audzina tikai mamma vai tētis, nabadzības riskam ir pakļauta aptuveni trešā daļa jeb 34,4% ģimeņu.
SSE Riga Mediju centra pētījums "Nevienlīdzības seja"
#NevienlīdzībasSeja

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit