Ņinai ir 80 gadu. Viņa viena dzīvo mazpilsētā, no bērniem palīdzību nesaņem, iztiek ar 150 eiro. Tas nozīmē, ka sirmā kundze ir pārāk turīga sociālajiem pabalstiem, jo uz tiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem var pretendēt, ja ikmēneša ienākumi nepārsniedz 128,06 eiro uz rokas. Ņina ir viena no “nevienlīdzības sejām” – cilvēkiem, kuru nabadzības iemeslus un iespējamos risinājumus situācijas uzlabošanai analizē SSE Riga izveidotā darba grupa pētījumā “Nevienlīdzības seja” par sociālo un ienākumu nevienlīdzību Latvijā.
38,1% senioru vecumā virs 65 gadiem ir viena no nevienlīdzības riskam visvairāk pakļautajām grupām. Ja seniors dzīvo viens, nabadzības risks pieaug vēl vairāk – tam pakļautas 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Nepietiekami līdzekļi mājokļa uzturēšanai, veselības aprūpei un ikdienas iztikai – vismaz viena no šīm problēmām skar lielu daļu Latvijas senioru. Sevišķi skarba situācija ir līdz 1996. gadam pensionējušos cilvēku mājsaimniecībās, kuru ienākumi nepārsniedz 300 eiro pirms nodokļu nomaksas, saskaņā ar CSP datiem konstatē SSE Riga darba grupas veiktais pētījums. Taču vissmagākā vientuļo veco cilvēku problēma ir pati vientulība, atzīst gan paši seniori, gan cilvēki, kuri diendienā strādā ar šo grupu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!