Viesturam ir 39 gadi, viņš ir 1. grupas invalīds. Dzīvo pašvaldības dzīvoklī kopā ar mammu. Abu kopīgie garantētie ienākumi nepārsniedz 400 eiro, tāpēc, neraugoties uz ārstu ieteikumiem, Viesturs iet strādāt. Ikdienā cenšas neizrādīt, ka fiziska piepūle, kaut vai kāpšana pa kāpnēm, izraisa elpas trūkumu un reiboņus. Viesturs un citi cilvēki ar smagām hroniskām saslimšanām un invaliditāti ir viena no lielākajām nevienlīdzības riskam pakļautajām grupām Latvijā, kuru problēmu apzināšanai pievēršas SSE Riga izveidotā darba grupa pētījumā “Nevienlīdzības seja”.

Invaliditāte nav tikai funkcionāli traucējumi. Tā var būt iedzimta un iegūta, izpausties kā kustību traucējumi, garīgās attīstības traucējumi, dzirdes vai redzes daļējs vai pilnīgs zudums, smagas hroniskas saslimšanas, visbiežāk – sirds un asinsvadu slimības un onkoloģiskas diagnozes.

Veselības aprūpes nepieejamība un bezdarbs, nepārdomāta atbalsta sistēma un nepiemēroti sadzīves apstākļi ir problēmas, ar kurām visbiežāk saskaras cilvēki ar invaliditāti, secina pētījuma autori.

Labklājības ministrijaApeirons#NevienlīdzībasSeja

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit