Inese Runce: Trīs 'ne – katoliski' iemesli priekam par pāvesta Franciska vizīti  (90)

Kādi tad ir tie plašākie un svarīgākie iemesli, kāpēc tiešām ir jāpriecājas?

1. Pāvests Francisks nav nedz visur – braucējs, nedz visur – gājējs, kaut gan sava pontifikāta laikā jau ir paspējis apciemot 24 pasaules valstis. Viņš neatsaucas visiem aicinājumiem, kaut gan lielākā daļa pasaules valstu un līderu, gribētu redzēt pāvestu ierodamies tieši pie viņiem un jo īpaši, uz šo valstu jubilejas gadadienām.

Pāvests Francisks esot izteicies, ka pirmkārt, viņš grib apmeklēt valstis, kas 20. gadsimtā ir daudz cietušas, piemēram, Baltijas valstis. Savā videouzrunā viņš uzsvēra, ka dodas apmeklēt Baltijas valstis, lai pagodinātu tos, kuru pagātnes upuri ir devuši tautām brīvību. Francisks uzsvēra, ka brīvība ir nemitīgi jāglabā un kā neizmērojams mantojums jānodod tālāk jaunajām paaudzēm.

Acīmredzami, tas ir spēcīgs vēstījums ne tikai mūsu neprognozējamajam Austrumu kaimiņam, bet vēl jo vairāk – mums pašiem, kas, pakļaujoties mirklīgam īgnumam, nogurumam un kārdinājumiem, labprātāk ar vieglu žestu iemainītu brīvību pret dzelžainu kontroli (totalitārismu), vienpersonisku varu (autoritārismu) un materiālajiem labumiem (patērētājkultūru).

Šī nav tikai valstiska pieklājības vizīte, ko veiksmīgi kopīgā sadarbībā ir panākuši Baltijas valstu diplomāti, bet tai ir arī ģeopolitiska un vēsturiska nozīme, jo Vatikāns un Romas pāvests kopš kristianizācijas laikiem šeit ir bijis Rietumu kultūras un Eiropas civilizācijas simbols. Arī pats Vatikāns atzīst, ka šo vizītes dziļākā jēga ir jānolasa no Baltijas valstu politiskās kartes perspektīvas.

2. Latvijas valsts simtgades stāsts ir kontekstā ar pāvesta Franciska valsts vizīti mūsu valstī. Rīgas bīskapija juridiski tika atjaunota 1918. gada 29. septembrī, vēl pirms Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī. Latvijas jaunās valsts un Vatikāna intereses toreiz, 1918.–1919. gadā, apbrīnojami sakrita, veidojot visai veiksmīgu sadarbības un uzticēšanās pieredzi, kas pēc Pirmā pasaules kara, nebija visai bieža parādība.

Vatikāns veidoja savu diplomātisko dialogu ar neatkarību ieguvušām nacionālajām valstīm Eiropā, tai skaitā Latviju, kas tika dibinātas pēc Eiropas monarhiju sabrukuma, tās palīdzot integrēt starptautiskajā arēnā vai arī būt par mediatoru starp savstarpēji naidīgi noskaņotām valstīm, kā tas bija, piemēram, Lietuvas un Polijas valstu gadījumā 20. gadsimta 20. gados. Konfesionāli daudzveidīgajai un visai protestantiskajai Latvijai, 20. gadsimta 20.–30. gados Vatikāns starptautiskajā arēnā ir bijis draugs un aizstāvis, arī padomju okupācijas gados pretēji daudzām citām pasaules lielvalstīm, neatzīstot Baltijas valstu okupāciju, bet dažādos slēptos un atklātos veidos stiprinot trimdā esošās baltiešu institūcijas, katoļu kopienas un to īstenotās politiskās un diplomātiskās iniciatīvas, kas bija vērstas pret komunistiskā režīma virskundzību.

Kā piemēru var nosaukt Vatikāna Radio darbību latviešu valodā, baltiešu bēgļu un Eiropas komunisma apspiesto tautu nevalstisko organizāciju un citu atbalstu, ko baltieši pilnā mērā saņēma no Svētā Krēsla puses. Jānis Pāvils II, kurš pirms 25 gadiem apmeklēja Latviju, deva nozīmīgu ieguldījumu Austrumeiropas tautu atbrīvošanā no totalitārā režīma jūga, kļūdams par spilgtu simbolu komunistiskā režīma nespējai tikt galā ar Baznīcu un reliģiju Austrumu un Centrāleiropā. Toreiz pāvesta vizīte ne tikai pievērsa mediju un vispasaules sabiedrības uzmanību, bet arī kalpoja par simbolisku integrāciju "atpakaļ brīvajā pasaulē un Eiropā.

3. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pāvesta Franciska vizīte ir izcila iespēja par maziem līdzekļiem reklamēties, vēstīt par savas 20. gadsimta traģiskās vēstures notikumiem un liecināt par mūsu drosmi tikt galā ar nebrīvi, izcelt sasniegumus, ko pēdējo 25 gadu laikā esam paveikuši, atšķirībā no citām valstīm, kas bija līdzīgās pozīcijās un palielināt savu atpazīstamību visā pasaulē.

Informatīvajā telpā tika minēts, ka naudas līdzekļi, ko Latvijas valdība iegulda pāvesta vizītes sagatavošanā tuvojas ļoti apaļam ciparam ~ 1 miljonam eiro. Vērtīgi bija pamanīt, ka vismaz manos "Facebook" kontaktos tie, kas sūdzējās vai dalījās par pāvesta Franciska vizītes izmaksām, bija vieni un tie paši, kas pirms tam bija sūdzējušies par Dziesmu un deju svētku izmaksām vai arī likuši fotogrāfijas, kurās ir attēlotas Krievijas bedrainās pilsētas vai noplukušās slimnīcu palātas, mēģinot pierādīt, ka tas viss ir atrodams Latvijā.

Pāvests Francisks ir mūsdienu pasaulē viens no atpazīstamākajiem un ietekmīgākajiem pasaules līderiem, kuram uzmanīgi seko līdzi ne tikai 1,3 miljardi katoļu visā pasaulē, bet arī citi kristieši, arī ebreji un musulmaņi.

Vatikāns un Romas pāvests ļoti labi apzinās šīs vizītes informatīvo nozīmi pasaules mediju telpā, tāpēc neskopojas ar saviem līdzekļiem un masu medijiem atbalstīt šo mūsu pašu vēlmi būt redzamiem un atpazīstamiem, respektētiem un pasargātiem.

Baltijas valstu ģeopolitiskā vēsts iet roku rokā ar Vatikāna un Franciska vēsti. Esam ļoti lēti un kvalitatīvā veidā pievērsuši sev uzmanību, kuras augļiem jābūt redzamiem jau tuvākajā nākotnē.Bet tas būs iespējams tikai tādā gadījumā, ja mūsu pašu izvēle 6. oktobrī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, būs atbildīgas un vērstas uz Eiropu, kuras simbols, pat šajos sekulārās varas pastāvēšanas laikos, ir un paliek Romas pāvests.