Līga uzaugusi mazpilsētā. Grūtības matemātikā bija iemesls, kādēļ sociāli aktīvā meitene, kas piedalījusies dažādos labdarības projektos, 12. klasē palika uz otru gadu un, baidoties no apkārtējo nosodījuma, bija spiesta “bēgt” uz Rīgu. Saņemot sociālo darbinieku atbalstu, Līga ir izrāvusies no bezcerības, pabeigusi vakarskolu un studē, taču atzīst – viņai ir paveicies, jo Latvijas laukos netrūkst jauniešu, kas nespēj atrast darbu un savu vietu dzīvē. Iemeslus, kāpēc jauni cilvēki zaudē mērķi un cerības un nokļūst nevienlīdzības riska grupā, apzina SSE Riga izveidotā darba grupa pētījumā “Nevienlīdzības seja”.

Jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā, nemācās, neapgūst amatu un nav reģistrēti kā bezdarbnieki, ir īpaši nozīmīga riska grupa. Viņi ir dažādi: tie ir jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem, studenti, jaunās māmiņas, jauni cilvēki ar ļoti labām izglītībām, kas apmaldījušies savās izvēlēs, kādreizējie speciālo skolu un bērnu namu audzēkņi, ielu bērni.

Viņu nespēja un nereti arī nevēlēšanās iekļauties darba tirgū bruģē ceļu trūkumam mūža garumā. Taču celt savas dzīves kvalitāti kā pilsētās, tā lauku reģionos jauniešus kavē nepietiekama izglītība, pārāk zemu atalgots darbs un motivācijas trūkums, secina pētījums "Nevienlīdzības seja".

Ekonomikas ministrijaIzglītības un zinātnes ministrijaOECD#NevienlīdzībasSeja

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit