Ir 27. septembris – pagājuši vairāk nekā trīs gadi, kopš izveidots kopuzņēmums "RB Rail" AS, kura galvenais mērķis ir "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas būvprojektēšana, būvniecība un mārketings. Ir izdarīts nopietns darbs, lai šī gadsimta ievērojamākais infrastruktūras projekts Baltijā taptu īstenots. Tomēr Baltijas valstis joprojām ne vienmēr spēj novērtēt "Rail Baltica" ilgtermiņa ieguvumu. Valstu sadarbība ir tālu no ideālās "Baltijas vienotības", un tā rezultātā "Rail Baltica" projekta īstenošana līdz 2026. gadam ir nopietni apdraudēta. Lai kāda pase būtu jaunā "RB Rail" vadītāja vai vadītājas kabatā, šīs problēmas nepazudīs.
Kopš esmu kopuzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatā, ir izveidota profesionāla valde, kas pārvalda jaudīgu komandu ar kolēģiem no piecām Eiropas valstīm. Projekta izmaksu un ieguvumu analīze pierāda, ka "Rail Baltica" projekts ir finansiāli pamatots un dzīvotspējīgs. Vienoti standarti un darbības principi ir ieviesti izmantošanai visām "Rail Baltica" globālajā projektā iesaistītajām pusēm: projekta finansēšanas un izpildes modelis, vienoti iepirkumu standarti, principi un ētikas kodekss. Šobrīd "Rail Baltica" ir sasniedzis projektēšanas fāzi un būvprojektēšanas vadlīnijas ir apstiprinātas visās trīs Baltijas valstīs.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamenti 2017. gadā ratificēja Starpvaldību līgumu par "Rail Baltica" dzelzceļa savienojuma izveidi, un tas nozīmē ilgtermiņa saistību uzņemšanos projektu īstenot. Parakstīts trešais projekta Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējuma līgums, kopā nodrošinot vairāk nekā 800 miljonus eiro – līdz šim lielāko finansējumu vienam projektam Baltijas valstīs.
Šī gada rudenī būs izstrādāts arī infrastruktūras pārvaldības modelis, par kuru nākamā gada vidū valdībām jāpieņem lēmums. Procesā ir arī ilgtermiņa biznesa plāns un operacionālais plāns. Vēl svarīgāk – šo trīs gadu laikā "Rail Baltica" projekts ir stingri iezīmēts visās Eiropas transporta attīstības kartēs un tas iegūst aizvien lielāku lomu Baltijas valstu drošības struktūrā.
Vai vilciens jau nokavēts?
Ja izdarīts tik daudz, kāpēc jāceļ trauksme par projekta nākotni? Pirmkārt, trīs valstis jau ilgstoši nespēj vienoties par detalizētu projekta izpildījumu, un, otrkārt, kopuzņēmuma neskaidrā vadības struktūra rada nepārvaramus šķēršļus efektīvai, uz nākotni vērstai, modernai un pārskatāmai projekta ieviešanai.
Projekta koordinācija, kas uzticēta kopuzņēmumam, ir smags uzdevums, jo projekta labuma guvēji – akcionāri un nacionālās ieviesējorganizācijas – nevēlas darboties kopējā labuma vārdā. Šīs kavēšanās dēļ "Rail Baltica" atklāšana 2026. gadā ir nopietni apdraudēta. Šo ambiciozo mērķi sasniegt joprojām tehniski ir iespējams, bet jebkura kavēšanās rada riskus. Savukārt nevēlēšanās atzīt nepieciešamību virzīties uz priekšu bez kavējumiem, meklēt rīkus, ar kuriem varam Baltijas līmenī paātrināt profesionālu lēmumu pieņemšanu, situāciju nekādi neuzlabo.
Zaudēts laiks, zaudēta nauda
Kavēšanās ar projekta izpildi nozīmē, ka netiek apgūts jau piešķirtais Eiropas Savienības CEF fonda finansējums un būs apgrūtināta pieteikšanās nākamajiem CEF līdzekļiem līdz 2020. gadam. Akcionāri šobrīd pieļauj situāciju, ka projekts līdz 2020. gadam nespēs apgūt "Rail Baltica" potenciāli pieejamos līdzekļus 0,8–1 miljarda eiro apmērā. Pašlaik tiek neatgriezeniski un bezjēdzīgi zaudēts laiks un finansējums.
Kopīga projekta īstenošana dod ne tikai vienotu skatījumu uz to, bet arī ikvienam saprotamus ieguvumus. Lielāki kopīgi iepirkumi nodrošina mēroga ekonomiju, tātad zemākas izmaksas. Kopīgi iepirkumi garantē sarežģītu dzelzceļa vadības sistēmu savietojamību un to, ka nebūs jāpārmaksā, lai katrā valstī jau tā dārgāk atsevišķi iepirktos risinājumus savstarpēji savietotu. Kopīga projekta īstenošana ļauj izvairīties no administratīvo un tehnisko funkciju dublēšanas vai trīskāršošanas relatīvi mazās valstīs, tādējādi ietaupot vēl vairāk. Kopīga projekta īstenošana nerada mazākas iespējas vietējiem uzņēmējiem. Tieši otrādi – tā rada iespēju strādāt lielākos starptautiskos konsorcijos un iegūt zināšanas, kas šeit vēl nav pieejamas.
Korporatīvās pārvaldības purvs
Domājot par "Rail Baltica" ieviešanu, kopuzņēmuma "RB Rail" AS idejas autori Sīms Kallass, Valdis Dombrovskis un citi labi saprata, ka uzņēmumam jābūt neatkarīgam no pašreizējās dzelzceļa infrastruktūras apsaimniekotājiem, lai izvairītos no acīmredzamā interešu konflikta. Proti, jau tad bija skaidrs, ka pastāvošās dzelzceļa kompānijas nebūs ieinteresētas radīt sev reālu konkurentu – "Rail Baltica". Diemžēl notika, kā notika, un vai nu akcionāru, vai padomes līmenī AB "Lietuvos Geležinkeliai" un VAS "Latvijas dzelzceļš" aktīvi piedalās projektā.
Otra problēma ir tā, ka atbilstoši dibināšanas dokumentiem uzņēmuma akcionāri vienlaikus kopš "RB Rail" dibināšanas ir arī kļuvuši par projekta nacionālajiem ieviesējiem dalībvalstīs (īsteno daļu no projekta) un tādējādi ir ieinteresēti "vilkt deķi uz savu pusi". Esmu norādījusi uz šo acīmredzamo konfliktu un tā sekām dalībvalstīm kopš pirmās dienas.
Tādējādi uzņēmuma padome tādā vai citā sastāvā bloķē "RB Rail" attīstību un kapacitāti, kavējoties pieņemt uzņēmuma un globālā projekta attīstībai nepieciešamos lēmumus. Vienlaikus visas trīs valstis, šaura skatījuma vadītas, nedomājot par savietojamību, turpina bez redzamiem nopietniem aprēķiniem un saskaņošanas investēt savu valstu "RB Rail" akcionāros, kas vienlaikus ir projekta daļu īstenotāji, tādējādi dublējot funkcijas un trīskāršojot izdevumus. Par kādu efektīvu un ilgtspējīgu Eiropas infrastruktūras savienošanu te var būt runa? Ir jāņem vērā, ka atbilstoši Latvijas likumiem, saskaņā ar kuriem "RB Rail" darbojas, ne tikai valdei, bet arī padomei jārīkojas atbildīgi. To aicinu neaizmirst!
"Rail Baltica" projektam, neapšaubāmi, ir nepieciešama jauna, kvalitatīva iesaiste vismaz visu trīs Baltijas valstu transporta ministriju līmenī. Nepieciešama arī ekonomikas, finanšu, aizsardzības un ārlietu ministriju līdzdalība. Atbildība par veiksmīgu projekta ieviešanu faktiski gulstas uz katras valsts premjerministru. "Rail Baltica" ir ne tikai transporta vai ekonomikas projekts, tas ir arī politisks projekts, līdz ar to Baltijas valstu valdības ir aicinātas neapstāties tikai pie paziņojumu sniegšanas un nodrošināt, ka katrai valstij ir stabila ierēdņu komanda ar atbilstošu pieredzi un autoritāti lēmumu pieņemšanā, ko iesaistīt projektā. Arī šis, strādājot kopēja reģionāla labuma vārdā, ir globālā projekta ikdienas izaicinājums.
Trīs gadu laikā Eiropas Savienības Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāta (DG Move) vadībā visas trīs akcionārvalstis tā arī nav spējušas vienoties par "Rail Baltica" projekta koordinējošās organizācijas "RB Rail" darbību, izmēru, pilnvarām, atbildību, izmaksām, ilgtermiņa finansējumu un interešu konfliktu brīvu pārvaldību. Šajos trīs gados "RB Rail" padome demonstrējusi nevēlēšanos īstenot kopuzņēmuma mandātu, savstarpēji tirgojoties par šauru nacionālu interešu apmierināšanu. Tas jau tagad būtiski ietekmē projekta izdošanos iecerētajā apjomā. Ja situācija būtiski nemainīsies, projekts riskē zaudēt rūpīgi veidoto labo reputāciju piegādātāju un profesionāļu vidū.
Neizniekot baltiešu lielo iespēju
Baltijas ceļš palīdzēja Baltijas valstīm kopīgi izrauties no grūstošās PSRS. "Rail Baltica" ir jauna iespēja Baltijas valstīm kopīgi pievienoties Eiropas ekonomiskās izaugsmes koridoram, kas mūsu valstis var iecelt augstākā līgā turpmākajos pastāvēšanas gados. Diemžēl šobrīd stratēģisko izdevību pārtrumpo ātras un potenciāli pārmaksātas būvniecības naudas kārdinājums.
Šī gada laikā aizvien konkrētāk iezīmējas arī pilnīgi jauna "Rail Baltica" dimensija. Proti, "Rail Baltica" būs svarīgs Baltijas aizsardzības un drošības elements. Eiropas Savienības militārās mobilitātes kontekstā trim Baltijas valstīm ir iespēja radīt infrastruktūru, kas kalpos ne tikai ekonomiskās attīstības mērķiem, bet arī valstu aizsardzībai. Ir vairāk nekā skaidrs, ka palīdzība grūtā brīdi, ja šāda situācija rastos, uz Baltiju nāks pa Eiropas platuma sliedēm!
Neskatoties uz grūtībām "Rail Baltica" projektā, mana pārliecība ir, ka Baltijas valstīs ir pietiekami daudz progresīvu un Eiropas virzienā domājošu iedzīvotāju, uzņēmēju un politiķu, kurus varu tikai aicināt aktīvi iesaistīties projekta īstenošanā, vismaz pieprasot tā efektīvu un pārskatāmu ieviešanu pēc labākajiem Eiropas un starptautiskajiem standartiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!