Āris Jansons: Bīstama blefošana un bīstama bruņošanās  (125)

Tik augsta amerikāņu amatvīra ierašanās Kremlī vedina lolot pieņēmumu, ka pieredzējušais diplomāts izraudzīts par Vašingtonas pilnvaroto divu lielvalstu berzes mazināšanai un abām pusēm ir skaidras ieceres, ko darīt.

Kad Boltons atgriezies okeāna viņā krastā, noskaidrojās, ka no Maskavas viņš aizbraucis ar to pašu, ar ko atbraucis, ja neskaita kopā ar Vladimiru Putinu pavadīto treniņu vārdu ekvilibristikā un atgādinājumu Kremļa saimniekam, ka nākamgad viņš tiek gaidīts Vašingtonā.

Par vanagu Maskavā vēl nesen skaļi saukātais Boltons, protams, nav Henrijs Kisindžers, kurš Aukstā kara apogejā lidinoties starp Vašingtonu un Maskavu "atspoles diplomātijas" misijās, spēja sekmēt saspīlējuma atslābumu. Bet mūsdienās Baltajā namā un Kremlī vairs toni nenosaka līderi ar Otrā pasaules kara vai Vjetnamas kara sāpīgo pieredzi. Tagad gaisā pat virmo viedoklis par iespēju uzvarēt kodolkarā, vieniem nonākot paradīzē, bet otriem nosprāgstot bez grēku nožēlošanas. Ovālajā kabinetā šodien saimnieko biznesa haizivs, kas pašmāju bruņošanās gigantiem solījusi jo brangākus pasūtījumus, savukārt Kremlī komandē nevis Padomju Savienības maršals, bet rezerves pulkvedis. Arī retorikas un politiskā teātra profesionālais līmenis abās galvaspilsētās gadu gaitā ir mainījies.

Kā stāsta prese, Putins apjautājies Boltonam par ASV valsts emblēmā attēloto ērgli, kurš vienā ķetnā tur 13 bultas, bet otrā olīvzaru ar 13 olīvām - vai tad ērglis jau apēdis visas olīvas un pāri palikušas tikai bultas...

Namatēvam paveicās, ka aizokeāna oponents atbildes gājienā nepalūdza parādīt multfilmas par kodoldzinēju virzītu Krievijas raķešu lidojumu uz jebkādu planētas punktu un hiperskaņas ieroci, kura priekšā bezspēcīgas esot visas sistēmas un pretraķetes. Gan jau Boltons šos reklāmas rullīšus ir redzējis, tāpat kā kadrus par "absolūto ieroci" raķeti Avangard, kas iekļūstot tuvējā kosmosā un no turienes veikli aplodājot pretinieka aizsardzības līnijas, lai izrēķinātos ar visiem mērķiem.

Tielēšanās par to, kura no divām lielvalstīm ir uzņēmusi lielāku tempu bruņošanās sacensībā, nav ietilpusi Baltā nama emisāra plānos. Acīmredzot ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos neatbrauca uz Maskavu ar uzdevumu vest sarunas, viņa misija pirmkārt bija - informēt Krievijas vadību par dažādām bruņojuma kontroles izvēlēm apstākļos, kad Baltais nams paudis nodomu vienpusēji izstāties no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju.

Līgumu 1987.gada decembrī parakstīja ASV prezidents Ronalds Reigans un PSKP CK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs, un tas aizliedza ASV un PSRS piederēt, izmēģināt un izvietot no sauszemes palaižamas (gan parastās, gan ar kodoluzgaļiem aprīkotās) spārnotās un ballistiskās raķetes ar lidojuma tālumu no 500 līdz 5500 kilometriem.

Jau ne pirmo gadu ASV un Krievija apsūdz viena otru šā līguma pārkāpšanā. Pirms četriem gadiem ASV ziņoja par vairākiem jaunu Krievijas vidējā rādiusa darbības raķešu izmēģinājumiem. Pagājušā gada sākumā izskanēja ziņa, ka Krievija apbruņojusi divus bataljonus ar 9M729 spārnotajām kodolraķetēm, kuru lidojuma tālumu lēš uz 2000-2500 km.

Maskava apgalvo, ka tādu raķešu neesot, toties amerikāņi savas pretraķešu sistēmas testos par mērķobjektiem izmantojot aizliegto Pershing II lidķermeņus. Krievija visbargāk amerikāņiem pārmet tādu raķešu palaišanas iekārtu uzstādīšanu Aegis-Ashore sistēmās, veidojot pretraķešu vairogu Rumānijā un Polijā, no kurām var izšaut arī Tomahawk raķetes, kuru lidojuma tālums ir 2500 km. Eksperti uzskata, ka no ieroču tehnoloģiju viedokļa abām pusēm vairs nav grūti uzstādīt līguma saturam piederīgu raķešu starta iekārtas uz zemes vai kravas automašīnām, vai arī uzlabot taktiskās raķetes, piemēram, Krievijas Iskander, kuras var nolidot 480 kilometru.

ASV izstāšanās no līguma sabiedrotajiem nozīmētu ne vien militārus, bet arī diplomātiski politiskus apgrūtinājumus. Laikā, kad pāratlantiskās attiecības pārdzīvo nebūt ne vieglākās dienas, Vašingtonas kategoriskums vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma pamešanas tematā dzītu vēl dziļāk šķelšanās ķīli NATO aliansē. Vairums dalībvalstu vēlētos līguma saglabāšanu, lai censtos panākt Maskavas pakļaušanos tā burtam. Tās nealkst uzņemt savās teritorijās jaunas ASV bruņojuma sistēmas un iesaistīties jaunā bruņošanās sacīkstē Eiropā, atšķirībā no Baltā nama saimnieka, kurš prāto, ka tamlīdzīga spēkošanās ar Krieviju veicinātu tās saimniecisko sabrukumu - pēc PSRS piemēra.

Par karstu vēlmi glābt atbruņošanās līgumu paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, kurš atbalstu meklēs NATO rindās un ir gatavs vest attiecīgas sarunas gan ar Vašingtonu, gan Maskavu.

Tāpat kā savulaik Donalda Trampa piedraudējums Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas valstu līderiem izstāties no alianses arī viņa izziņotais nodoms pamest vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidācijas līgumu gan satrauc, gan apjucina Savienoto Valstu draugus un partnerus. Atkal uzpeld versija par biznesmenim Trampam raksturīgu blefu, kad kārtīgi norūcies, viņš būs gatavs sēsties pie sarunām, bet no otras puses pastiprinās bažas par kārtējo signālu, kas vēsta vairs ne tikai par saspringtu, bet jau par nokaitētu starptautisko gaisotni. Katastrofālas eskalācijas risku var mazināt tikai savstarpēji uzticības vairošanas soļi, un uz to atbildīgu speršanu jāsaņemas abām pusēm. Kamēr pastāv iespējas atbruņošanās līgumu saglabāt, dialogs un diplomātijas līdzekļi ir jāizmanto enerģiskāk.