Delfi foto misc. - 63214
Foto: Foto: Aivars Liepiņš, Diena
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kā politikas attīstība ir laba skola ne tikai tam, kādā veidā plānot politikas pasākumu, bet arī tam, kā šī politika tiek ieviesta un kontrolēta. Nepietiek vien ar pieņemto lēmumu veikt kādus politikas pasākumus, tie arī kvalitatīvi jāievieš un pēc tam rūpīgi jākontrolē. OIK gadījumā kļūda, kā tas netika darīts, bija grandioza. Līdz ar to sekas Latvijas sabiedrībai šodien ir iespaidīgas, un ne tikai finansiālā ziņā.

Jāatzīst, kļūdījusies nav tikai Ekonomikas ministrija – arī pārējām iesaistītajām pusēm, t.sk. pašai nozarei, ir jāvērtē sava loma. Šis ir slikts piemērs tam, kā kopumā valsts pārvaldē tiek plānoti resursi politikas plānošanai, ieviešanai un uzraudzībai.

To, ka pastāv problēma OIK elektrostaciju kontrolē, Ekonomikas ministrija apzinājās jau 2017. gada sākumā, krietni pirms vēl atklātībā nāca informācija par iespējamo krāpšanos no uzņēmēju puses. Bijām jau sākuši apzināt problēmas staciju darbībā un veidot kontroles mehānismu. Jaunatklātā informācija pasteidzināja lēmuma pieņemšanu, kā rezultātā OIK saņēmēju uzraudzība kļuvusi daudz efektīvāka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit