Ideāla scenārija piepildīšanās gadījumā jaunnedēļ G-20 sanāksmē Argentīnā Japānas premjers Šinzo Abe un Krievijas prezidents Vladimirs Putins tematu "iesildītu" privātā sarunā, pēc tam, tiekoties janvārī Krievijā, sāktu konkrētas sarunas par miera līguma noslēgšanu, kas oficiāli izbeigtu kopš Otrā pasaules kara formāli valdošo karastāvokli starp abām valstīm, un tad jūnijā G-20 apspriedes kuluāros Tokija cer noslēgt ietvaru nolīgumu par teritoriālo problēmu un līgumu.
Īsā ietilpīgā formula
Kā ziņo japāņu avīze Mainichi Shimbun, pēc miera līguma noslēgšanas Japāna plāno turpināt sarunas ar Krieviju par 1956. gada deklarācijā nenosaukto Kunaširas un Iturupas salu piederību. Pēc mediju informācijas, Abe ir noskaņots uz pieeju, kas Japānā zināma kā formula "divas plus alfa" - kad mazās Šikotanas un Habomai (šajā grupā ir septiņas mazas saliņas) tiek nodotas Japānai pēc miera līguma parakstīšanas, sākas "alfa"sarunas par lielo Kunaširas un Iturupas salu īpašo statusu un kopīgas ekonomiskās darbības statusu tajās.
Noprotams, ka Abe apzinās - viņam nav ietekmes sviru vai argumentu, lai piespiestu Maskavu apspriest Kunaširas un Iturupas likteni, un viņš saprot, ka iespēja atgūt tikai mazās salas atbilst Putina izpratnei par "vēsturisku kompromisu" un "taisnīgu risinājumu", kad abas strīdus puses iegūst tikai daļu no gribētā.
Krievijas vadība "divas plus alfa" risinājumā nav ieinteresēta. Mazajām Kuriļu salām Maskavas redzējumā nav lielas militāras nozīmes, taču tā tiek piešķirta Kunaširai un Iturupai - tur, kā raksta tīmekļa izdevums Republic, kodolkara gadījumā plānots iedarbināt stratēģisko atomieroču palaišanas platformas pazemē, lai raidītu atbildes triecienu ASV. Saprotams, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ Krievija negrasās pamest Kuriļu grupas dienvidu salas.
Vārdu ekvilibristika
Japāna un Krievija ir vienojušās par sākumpunktu sarunās par ieilgušo teritoriālo strīdu, taču atšķirīgie termini, kurus puses lieto šajā tematā skaidri rāda, ka tās neatrodas gluži vienādās pozīcijās. Izskatās, ka abu valstu līderiem ir pretēji uzskati par to, ko nozīmē 1956. gada PSRS un Japānas kopīgajā deklarācijā iekļautais punkts par to, ka divas no četrām apstrīdētajām, Otrā pasaules kara rezultātā Maskavas rokās nonākušajām Kuriļu salām - Šikotana un Habomai saliņu virkne - ir jānodod Japānai pēc miera līguma noslēgšanas. Deklarācija "atzīmē, ka Padomju Savienība ir gatava nodot" Šikotanu un Habomai salas, bet "nesaka neko" par salu sekojošu jurisdikciju, presei paudis Putins.
Viņš izmantojis to pašu deklarācijā lietoto krievisko terminu, kas tulkojams kā "nodošana". Putina izteikums norāda, ka Maskava neuzskata, ka šis termins obligāti nozīmē suverenitātes maiņu.
Japānas interpretācijā teorētiskā salu nodošana tiek saukta par "atdošanu". Ja Šikotana un Habomai tiek atdotas Japānai, tad valsts suverenitāte pār salām tiks apstiprināta "dabiskā veidā", kā izteikušās Japānas amatpersonas. Tātad "atdošanai" ir jānozīmē suverenitātes nodošana Japānai, kamdēļ Krievija izvairās no šī termina. 1956. gada PSRS un Japānas kopīgajā deklarācijā vārds "atdošana" nav minēts, un katra puse var tulkot šo dokumentu atšķirīgi.
Japāņu mediji atgādina līdzīgu vārdu ekvilibristiku attiecībās ar Dienvidkoreju, kad abas valstis apsprieda koloniālās varas laikā Korejas pussalā Tokijas īpašumā nonākušo grāmatu un kultūras vērtību likteni. Dienvidkorejieši runāja par šo vērtību "atdošanu", bet japāņu puse, uzstājot, ka īpašnieku sākotnējā maiņa notikusi likumīgi, - par nodošanu. Vienošanās tika panākta ar formulējumu, ka grāmatas tiek "nodotas Dienvidkorejas rīcībā".
Japānas valdība aizstāv viedokli, ka pirms miera līguma parakstīšanas ir jāatrisina četru salu "attiecinājums". Šis arī premjera leksikā lietotais neitrālais vārds ļauj izvairīties no tieša paziņojuma, ka Krievijai ir jāatzīst Japānas suverenitāte pār vismaz deklarācijā minētajām salām. Līdz šim, par spīti Japānas pūliņiem, sarunas allaž iestigušas, kad vien radies jautājums par salu statusu.
Krievijas jūtīgums vārdu frāzējumā daļēji izskaidrojams ar to, ka Maskava šo strīdu uztver kā drošības jautājumu. Tā ir iebildusi pret amerikāņu pretraķešu sistēmas izvietošanu Japānā un pauž, ka Japānas īpašumtiesību attiecināšana uz apstrīdētajām salām ļaus ASV šajās teritorijās celt savas karabāzes - atsaucoties uz Japānas un ASV noslēgto līgumu par bruņoto spēku statusu. Taču Tokija atgādina, ka ASV vienkārši nevar celt bāzes jebkur, kur tā vēlas, bez Japānas piekrišanas.
Ar ko Abe un Putins ieies Japānas vēsturē
Sarunām ar Krieviju ir liela nozīme Japānas premjera politiskā mantojuma veidošanā. Abem ir nepieciešama svarīga uzvara, lai viņš paliktu amatā un ieietu vēsturē. Viņš vienojies ar Putinu par nodomu izstrādāt abu valstu miera līgumu līdz Abes amata termiņa beigām, ieskaitot 2021.gada septembri - tātad atlikuši mazāk nekā trīs gadi.
No Tokijas viedokļa sliktākais scenārijs būtu miera līguma padarīšana par prioritāti un teritoriālā jautājuma nolikšana malā. Darījums ar Krieviju, kura rezultātā Japāna nedabūtu atpakaļ nevienu no Kuriļu salām, sāpētu ne vien valdībai Tokijā, bet visai japāņu sabiedrībai.
Putins darījumā ar Japānu ir ieinteresēts gan ģeopolitiskā, gan ekonomiskā ziņā. Tas rosinātu Japānas investīcijas plūsmu uz Krievijas Tālajiem Austrumiem, kur Maskavai nepieciešams līdzsvars augošajai Ķīnas ietekmei. Rietumu sankciju apstākļos attīstītos vēl viena sadarbības alternatīva. Kā raksta aģentūra Bloomberg, Japāna ir arī potenciāls Krievijas gāzesvadu klients, taču liela mēroga projekti, piemēram, piegādes sistēmas celšana, nav iedomājami bez miera līguma.
Kremlis skaita uzvaras punktus
Maskavas avīze Kommersant raksta, ka aktīvisti Krievijas Sahalīnā esot sākuši vākt parakstus pret jebkādu teritoriālu piekāpšanos Japānai. Tas ir pirmais spilgtākais mājiens, ka Krievijā var izvērsties nopietna pretdarbība teritoriālam izlīgumam ar Japānu, lai cik pieticīgs tas nebūtu.
Kremlim ir izdevies gūt sekmes impērisko jūtu atmodināšanā un veicinot ideju, ka Otrā pasaules kara rezultāti nav pārskatāmi, secina avīze Vedomosti. Pēc Krimas atkapievienošanas Krievijai jebkāda teritorijas atdošana kaitētu Putina kā Krievijas zemju apkopotāja tēlam un iedvestu dziļu neapmierinātību viņa atbalstītājos, kuri jau vīlušies par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
Negatīva attieksme pret Tokijas un Maskavas saprašanās veidošanu, kas krievzemnieku mājvietās iezogas ar saziņas līdzekļiem, atrod dzirdīgas ausis. Nupat tālrādes kanālā Rossija bēdīgi slavenais apskatnieks Dmitrijs Kiseļovs savā monologā lika noprast, ka nedrīkst uzticēties japāņiem apstrīdēto salu jautājumā, jo tik un tā viņiem visu diktējot amerikāņi.
Kiseļovs izliekas neko nezinām par Japānas premjera solījumu Putinam, ka salu atdošanas gadījumā tajās netiks ļauts izvietot ASV karabāzes. Abes solījums jau izskanējis kā ļoti nepatīkams signāls amerikāņiem, jo īstenībā Tokija ir paudusi gatavību ierobežot savas draudzīgās attiecības ar ASV. Ja tā ir taisnība, Maskava savā kontā var ierakstīt vēl vienu lielu diplomātisku uzvaru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!