Brīdī, kad publiskajā diskusijā par Eviju Vēberi iesaistījās arī Imants Kalniņš, bloga "Cehs.lv" influenceru apvienība vairs nevarēja nereaģēt, jo skaidrs ir viens – mums jau ir par daudz viedokļu. Tieši tāpēc uzskatām, ka ir īstais brīdis analītiski atskatīties uz to, ko līdz šim ir teikušas slavenības, lai no tā mēģinātu saprast – dziesmas "Svētku diena" interpretācija galu galā bija laba vai slikta? Nevarētu būt, ka visi mētājas ar netiešām frāzēm, nerunājot par koncertā atskaņoto dziesmu.
Tas, ka viņas priekšnesums ir pretrunīgi vērtējams, ir fakts – pat visādi citādi vienotajā "Cehs.lv" kolektīvā domas dalās. Gatavojoties šim rakstam, aptaujāju teju 10 autorus, un vairumā gadījumu viedoklis svārstījās no "vienalga" līdz: "Kas ir Evija Vēbere?"
Sāksim ar pašu būtiskāko. Evijas Vēberes dziedājums gribot negribot tiek salīdzināts ar "Svētku dienas" oriģinālo izpildītāju Olgu Rajecku. Pati Olga "Facebook" ir atstājusi divus komentārus. Proti, "es skatos un raudu", kā arī: "Nez, Imka šo koncertu skatās? Ja es tā dziedātu jaunībā, visi bēgtu prom." ["Cehs.lv" redakcija atļāvās Olgas komentārā ievietot pieturzīmes ērtākai lasīšanai.]
Pirmkārt, ja runājam par spalgu dziedāšanu, tad piedāvājam paklausīties Olgu 1985. gadā. Links šeit.
Otrkārt, kā izrādās – jā, Imka skatījās. Viņš video komentārā pauž patiku pret Evijas dziedājumu, taču šim faktoram "Cehs.lv" mākslīgā intelekta laboratorija lielu uzticību nevelta. Imantam Kalniņam iepriekš ir patikušas arī tādas lietas kā ideja par izstāšanos no Eiropas Savienības vai, piemēram, Vladimirs Putins. Jā, protams, Imants Kalniņš ir krietni uzticamāks kā mūziķis, nevis politologs. Tomēr arī šajā ziņā saskatām potenciālu angažētībai, jo visiem ir labi zināmas viņa tuvās radošās attiecības ar Shipsea. Šajā gadījumā Vēberes aizstāvība patiesībā varētu būt Shipsea aizstāvība. Mēs ticam, ka patiesībā Imantam ir gluži vienkārši vienalga un mazais video fragments, kas tika publicēts Shipsea "Facebook" profilā, nemaz nebija Kalniņa paša iniciatīva.
Ņemot vērā, ka tieši Shipsea ir viens no koncerta galvenajiem vaininiekiem, viņa pienākums ir to aizstāvēt, tāpēc arī draugu un savu resursu mobilizācija ir loģiska. Tiesa, arī paša Shipsea publikācijā īsi pēc sašutuma pieauguma bija vietas, kas traktējamas kā attaisnošanās par uzstāšanos, – visa diena mēģinājumos, auksts laiks un tā tālāk.
Starp Evijas Vēberes advokātiem ir arī Uldis Rudaks. Tiesa, viņš mazāk runā par dziesmas "Svētku diena" dzīvo izpildījumu pie LNB, bet vairāk par viņas balss īpatnībām. Šajā ziņā sliecos piekrist, taču Rudaka aizstāvība ir nevietā, jo neviens īsti neuzbruka viņas albumam "Sirdsbūt", nedz arī konceptuāli apvainoja par muzikalitātes trūkumu. Runa bija par to, ka attiecīgā dziesma attiecīgajā koncertā attiecīgajā izpildījumā izklausījās briesmīgi. To Uldis komentējis mazāk, lai neteiktu, ka nav komentējis vispār.
Šķiet, lielāko rezonansi izpelnījās Andra Freidenfelda publikācija "Delfi" versijās. Tās sākuma daļā viņš norāda uz pārlieko politkorektumu no izklaides patērētāju puses. Nezinu. Man te šķiet pretruna – ja cilvēks novērtē Evijas Vēberes priekšnesumu kā besīgu, tad tieši tas nav politkorekti.
Tāpat Fredis norāda, ka mūsdienu uztveres stagnācijas laikā nevarētu rasties drosmīgi projekti, jo visam jābūt glītam, korektam un saprotamam. Tādā ziņā Andris laikam nav redzējis Roja Rodžera blogu vai klausījies "Singapūras satīnu", vai lasījis "Cehs.lv". Piemērus var minēt simtiem. Jā, varbūt radioraidījumi vairs nerodas tik interesanti kā agrāk, taču tam ir viens skaidrojums – radio klausās tikai saujiņa cilvēku automašīnās un kafejnīcās, bet īstā dzīve sen jau notiek internetā. Un tur drosmes trūkumu nevar pārmest. Taču piekrītu, ka interesantas un kvalitatīvas dzīvās mūzikas grupas rokmūzikas žanrā kļūst aizvien lielāks deficīts, un par to ir patiesi skumji.
Tālāk Freidenfelds uzskaita leģendārus māksliniekus (galvenokārt no rokmūzikas žanra), kuri arī sākotnēji ir pelti, taču beigu beigās pierādīja, ka kritiķi ir kļūdījušies. Elviss, Frenks Zapa, "The Doors", sasodīts, pat Sids Višess. Jā, nevaru nepiekrist. Tā bija. Bet Andris uzstāda ļoti augstu latiņu Evijai Vēberei. Visi šie Freda nosauktie mūziķi tika pelti un pēc tam sevi pierādīja. Evija šobrīd ir izpelnījusies pelšanas daļu, taču leģendas statuss vēl jānopelna. Šai ziņā uzskatu, ka ar šo argumentu dziedātājs pasteidzās.
Par to, ka ir jāeksperimentē, – jā. Par to nav ne runas. Visam ir sava vieta un laiks, turklāt daļa no eksperimentēšanas un drosmes ir spēšana arī atzīt kļūdas. "Led Zeppelin" pēc izgāšanās pirmajā koncertā pēc bundzinieka nāves atzina, ka tas bija briesmīgs eksperiments, un tā nedarīja vēl 22 gadus, līdz nospēlēja savu, visticamāk, pēdējo atkalapvienošanās koncertu.
Iepazīstoties ar viedokļiem un paturot prātā, ka galvenokārt advokāti aizstāvēja nevis "Svētku dienu", bet Vēberi pašu, kā arī faktu, ka Shipsea savā viedoklī iekļāva attaisnošanās daļu, piedāvāju savu kopsavilkumu. Varat to pieņemt, varat to pelt.
Eksperiments ar "Svētku dienas" interpretāciju izgāzās, un to var apjūsmot tikai radinieki, kas šobrīd publiskajā telpā arī notiek. Taču Evija Vēbere ar savu specifisko balss tembru ir ar potenciālu gūt panākumus mūzikā. Tiesa, salīdzināt viņu ar Elvisu ir pāragri.
P.S. Ja Shipsea uzskata, ka es konceptuāli kļūdos secinājumos, tad iesaku pāriet nākamajā līmenī un kādā Latvijas hokeja izlases spēlē sarunāt, lai Vēbere savā interpretācijā izpilda valsts himnu.
P.P.S. Es apzināti neminēju nevienu vārdu par to, ka koncerta izdevumi tika segti no nodokļu maksātāju naudas, jo tam nav sakara ar "Svētku dienas" muzikālo izpildījumu. Tāpat arī 180 tūkstoši nav nemaz tik liela summa, ja mēs paturam prātā, ka 100 tūkstošus valsts iedeva tam, lai Andris Kivičs varētu sevi reklamēt "Rampas ugunīs" "TV24" ēterā, lai pēc tam pievienotos partijai "KPV LV", lai vēl pēc tam netiktu Saeimā un galu galā savējie viņu uzmestu. Lūk, tā ir sūdīgi iztērēta nauda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!