Vērtējot abus diametrāli pretējos viedokļus, neizbēgami jānonāk šīs situācijas tiesisko, profesionālo un ētisko aspektu konfrontācijā. Skaidrs, ka mēs vēlamies Saeimā redzēt kvalificētus, profesionālus un godprātīgus cilvēkus, kuri koncentrējas uz valstisku lēmumu pieņemšanu un par savas karjeras tālāko gaitu var atļauties nedomāt. Tomēr – vai pabalsts būs izšķirošs faktors, piemēram, jaunu politiķu ienākšanai parlamentā? Manuprāt, ja cilvēks ir profesionāli nobriedis un tie laiki, kad katra darba intervija bija jauna iespēja, ir pagājuši, darbs parlamentā var nākt tikai par labu. Gan cilvēka reputācijai, gan redzesloka plašumam, gan atsevišķu jautājumu izpratnes dziļumam. Protams, pie nosacījuma, ka deputāts četru gadu laikā būs godprātīgi vēlējies iedziļināties un aktīvi līdzdarbojies likumu tapšanā un apspriešanā.
Ja deputāts ir ticis ievēlēts, tauta (un nevis kāds viens konkrēts darba devējs) dāvājusi šim cilvēkam savu uzticību. Un tieši šajā tautas dotajā mandātā slēpjas situācijas iespējamā risinājuma atslēga. Proti, ja deputāts savu darbu ir pildījis teicami, visticamāk, viņa vēlētāji labprāt šo deputātu redzētu parlamentā atkārtoti. Nav svarīgi, pašreizējā vai cita politiskā spēka ietvaros, bet atkārtota ievēlēšana ir "darba devēja" pozitīvs vērtējums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!