Krievijas amatpersonām un medijiem tas dod kārtējo iespēju gardi pasmīkņāt. Tas ir ne tikai estētisks gandarījums – iedomāties, kā briļļaini drošībnieki ar sakniebtām lūpām iespringst cīņai ar mazo, nerātno animācijas filmas meiteni. Tas vienlaikus ir arī glaimojošs apliecinājums, ka Krievija uzvar cīņā par Rietumu bērnu sirdīm. Tas nekas, ka "Maša un lācis" ir privāta iniciatīva, kurai arī pašu mājās diezgan augstā līmenī savulaik nācies dabūt pa galvu par jaunatnes samaitāšanu. Tagad tā pēkšņi kļuvusi par Krievijas publiskās diplomātijas instrumentu, kuram nākotnē var būt ļoti grūti atkauties no varas mīlestības piedāvājumiem.
Rietumos ar smaidu attiecas pret Kremļa centieniem apkarot komēdijas – kā neseno britu "Staļina nāvi" vai pašreiz aktuālo Alekseja Krasovska "Svētki", komēdiju par Ļeņingradas blokādi. Tieši tādēļ varbūt nevajadzētu sekot viņu piemēram. Tās "Mašas un lāča" interpretācijas, uz kurām atsaucas The Times, tiešām var izsaukt tikai smaidu. No tām dveš īsts, neviltots "soldafonu" naivums. Piemēram, kāds igauņu pētnieks apgalvo, ka lācis jebkuram igauņu skatītājam neizbēgami simbolizējot Krieviju. Nerunāsim pat par to, ka filmā redzamais ir pensionēts cirka lācis (nez kādu vēstījumu ar to mums sniedz Krievijas polittehnologi?).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!