Ieva Salmela: Ātrās ēdināšanas nozare pārmaiņu jeb nākotnes produktu priekšā  (7)

Nākotnes produkti ātrās ēdināšanas ķēdēs ienāks straujāk

Dzīvesstils vai modes kliedziens, rūpes par dabu, klimata pārmaiņu radītais iespaids, veselības problēmu risināšana – ir dažādi iemesli, kāpēc arvien vairāk cilvēku pievēršas vienam vai otram alternatīvam pārtikas lietošanas veidam. Nav šaubu, ka veģetārisms, vegānisms un "tīrā" ēšana turpinās savu uzvaras gājienu, un mēs to nevaram ignorēt. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka burgeri un citi līdzīgi produkti to tradicionālajā izpildījumā tiks aizmirsti. Neskatoties uz to, ātrās ēdināšanas uzņēmumi pieņem pārmaiņas un iet tām līdzi.

Tādi globālie milži kā "McDonald's" un "Burgerking" jau sākuši rīkoties, vairākās valstīs savā sortimentā piedāvājot augu valsts izcelsmes proteīnu produktus. Arī vietējie uzņēmēji Latvijā pielāgojas dažādu klientu vēlmju apmierināšanai. Piemēram, "Delisnack", "BBurgers", "Street Burgers" gatavo burgerus, kas piemēroti veģetāriešiem un vegāniem. Tas ir tikai laika jautājums, kad šādi produkti straujāk izplatīsies visā Baltijā.

Arī mēs ejam soli uz priekšu un domājam par nākotnes produktu patēriņa tendencēm jau šodien. Tāpēc Somijā šobrīd tiek celta jauna "Hesburger" rūpnīca, kur tiks ražoti augu proteīnu produkti. Vēlamies iespējami ātrāk paplašināt savu sortimentu, lai veģetāriešiem un vegāniem mūsu tīkla restorānos plašā klāstā varētu piedāvāt kvalitatīvus un garšīgus ēdienus.

Domājam zaļāk, šķirojam gudrāk

Pieaugošais pieprasījums pēc videi draudzīga iepakojuma nav tikai pārejoša tendence. Atkritumu samazināšana, to atkārtota izmantošana un pārstrāde ir kļuvusi par pārdošanas instrumentu, klientiem izvēloties preces un pakalpojumus. "Zero waste" jeb nulles atkritumi tuvākajā laikā kļūs arvien nozīmīgāks faktors uzņēmējdarbībā.

Eiropas Parlaments jau ir atbalstījis nozīmīgus priekšnoteikumus, lai palielinātu ražotāju atbildību, nosakot, ka līdz 2021. gadam no aprites jāizņem vienreiz lietojamie trauki, krūzes, plastmasas salmiņi, maisāmie kociņi un baloniem piestiprināmie kociņi. Ir patīkami novērot, ka, pat neskatoties uz šiem lēmumiem, uzņēmēji jau savlaicīgi sākuši rīkoties. Arī viens no "Hesburger" darbības stūrakmeņiem jau daudzu gadu garumā ir piekopt atbildīgu uzņēmējdarbību, samazinot mūsu darbības rezultātā dabai nodarīto kaitējumu, – plānojot energoefektīvus risinājumus restorānos, šķirojot atkritumus, samazinot patērētā iepakojuma daudzumu. Jau vairāk nekā gadu, veicot pasūtījumu mūsu restorānos, automātiski līdzi netiek doti dzērieniem paredzētie plastmasas vāciņi un salmiņi, bet tikai pēc klienta pieprasījuma. Un tik tiešām – novērojam, ka klienti, maltīti baudot uz vietas, tos neizmanto un atradinās no liekas plastmasas izmantošanas ikdienā.

Pārmaiņas nozarē ieviesīs citu komersantu lēmumi

Sadarbībā ar sociālo pētījumu centru "Socio Uuringukeskus" pērnruden veicām pētījumu par ēšanas paradumiem un ātrās ēdināšanas tirgus tendencēm Baltijas valstīs, kas skaidri parādīja patērētāju viedokli – Latvijā ir vairāki izteikti tirgus līderi, kuriem pamatus no kājām izsist ir grūti. Protams, tas nenozīmē, ka varam atviegloti uzelpot, jo šo uzņēmumu darbību rezultātā veidojas jaunas tirgus tendences, kas kopumā ietekmē nozari pārstāvošos zīmolus un to klientu paradumus. Tā ar patiesu interesi gaidīsim, kas tirgū mainīsies pēc tam, kad "Narvesen" īpašnieki būs iegādājušies kafejnīcu ķēdi "Caffeine". Arī degvielas uzpildes staciju darbs produktu sortimenta pilnveidē un veikalu izveidē pilsētās bez degvielas tirdzniecības rada jaunus klientu paradumus. Informācijas par jauna zīmola ienākšanu Baltijas tirgū pašreiz nav, taču tie, kas te jau ir, noteikti plāno paplašināties.

Jāsaka, ka arī modernās tehnoloģijas, proti, digitālie pasūtīšanas veidi, kas apvieno dažādus restorānus un kafejnīcas, turpinās iespiest pēdu nozarē un mainīt paradumus.

Darbinieku trūkums nozarē saglabāsies – nozares sakārtošanai nepieciešamas izmaiņas valstiskā līmenī

Ēdināšanas nozare ir viena no tām, kas šobrīd cīnās ar darbinieku trūkumu un kur nepieciešams strādāt pie atalgojuma jautājuma. Darbs ēdināšanas sektorā, protams, ir izaicinošs un grūts. Mēs redzam, ka valstī ir, kam strādāt, taču motivācijas trūkums, pārlieku augstas ambīcijas, darba pieredzes trūkums noved pie tik dramatiskas situācijas, kāda tā ir šobrīd. Bieži dzirdam frāzes, ka mēs un citi ēdināšanas nozares komersanti maksā nesamērīgi zemas algas.

Taču reālā situācija ir pilnīgi pretēja – mēs piedāvājam atalgojumu, kas ir virs valstī noteiktā vidējā atalgojuma un ir atbilstošs kvalifikācijai. Ja šobrīd pēc profesiju klasifikatora 80% nozarē strādājošo ēdināšanas uzņēmuma pārdevējam kasierim vidēji maksā 3,50 eiro bruto stundā, mūsu darbinieks saņem 4,30 eiro bruto stundā. Šī situācija parāda, ka kopumā ir jāveicina izpratne un jāizglīto sabiedrība par kopējo atalgojuma līmeni valstī, lai nebūtu absurdu ilūziju par algām noteiktās darba pozīcijās ēdināšanas uzņēmumos. Šī iemesla dēļ esam atbalstījuši Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas pērnā gada nogalē virzīto viesmīlības nozares ģenerālvienošanos, kas paredz noteikt minimālās stundas tarifa likmes viesmīlības nozares ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā nodarbinātajiem, ņemot vērā reģionālo principu, atbilstoši profesiju klasifikatoram. Ja nemainās kopējā situācija nozarē, nevar mainīties viens uzņēmums, tāpēc ceram, ka nozares ģenerālvienošanās kalpos par būtisku atspēriena punktu viesmīlības nozares sakārtošanai valstiskā līmenī.

Tērēsim vairāk maltītēm ārpus mājas

Šobrīd aptuveni 62% Latvijas iedzīvotāju regulāri izvēlas baudīt maltīti ārpus mājām, Lietuvā – 82%, savukārt Igaunijā 68% iecienījuši vakariņot kafejnīcās un restorānos, norāda mūsu rudenī veiktā aptauja par Baltijas iedzīvotāju ēšanas paradumiem. Šis ir tikai viens no faktoriem, kas parāda, ka modernais dzīvesstils pastiprinās cilvēku vēlmi maltīti baudīt ārpus mājas, izvēloties konkrētajam brīdim piemērotāko ēdināšanas vietu, līdz ar to tērēsim tam vairāk nekā līdz šim. Savukārt tādas iespējas kā digitālie pasūtīšanas veidi, ērti piegādes risinājumi, "paņem līdzi" papildiespēja ietekmēs to, cik bieži maltīti izvēlēsimies gatavot paši vai tomēr ļausimies un izmantosim modernā laikmeta sniegtos risinājumus.