Šis Satversmes tiesas spriedums ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas reliģisko organizāciju dzīvē, jo iezīmē jaunu tiesisko situāciju. Formālais iegansts spriedumam bija Latvijas Pareizticīgās autonomās baznīcas strīds ar Uzņēmumu reģistru, kurš, balstoties uz Reliģisko organizāciju likuma normām, atteicās šo draudžu apvienību ierakstīt reģistrā, liedzot tām izveidot baznīcu. Lai gan šajā gadījumā runa ir par pareizticīgo konfesiju, tas ļoti labi atspoguļo mūsdienu tendenci arī citos reliģijas virzienos – cilvēki mainās, līdz ar to nereti viņi vēlas mainīt arī savu piederību konkrētai baznīcai, nepametot savu konfesiju. Kādēļ gan likumam šāda izvēles brīvība būtu jāierobežo? Satversmes tiesas spriedums šos ierobežojumus atceļ.
Vairākas baznīcas vienā konfesijā. Vai tas ir labi vai slikti? Vai tas rada apdraudējumu ticīgajiem, sabiedrībai, valstij? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, der paraudzīties uz citu valstu pieredzi. Igaunijā kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus darbojas divas pareizticīgās baznīcas – viena Konstantinopoles patriarhāta, otra Maskavas patriarhāta pakļautībā. Divas pareizticīgo baznīcas šobrīd ir Ukrainā, un vietējām draudzēm saskaņā ar janvārī Ukrainas parlamenta pieņemto likumu ir paredzētas tiesības pāriet citā baznīcā, ja vismaz divas trešdaļas draudzes locekļu par to nobalso. Vācijā ir daudz protestantu atzaru baznīcu. Arī luterāņu baznīcas ir vairākas, turklāt katrā federālajā zemē var būt sava.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!