Dans Titavs: Valsts ir izdevusies, valdība gan ne  (154)

Budžetā, kas ir katras valdības galvenais dokuments, nav nekā no solītā, nav pat pirmo soļu solīto mērķu virzienā. Apstiprināšanai tiek virzīts iepriekšējās – Kučinska – valdības, kura jaunajiem, gaišajiem spēkiem bija visa ļaunuma sakne, sagatavotais budžets. Ar laika trūkumu aizbildināties šeit būtu nevietā, jo vien politiķi paši mums sagādāja nebeidzamo šovu ar nosaukumu "valdības veidošana". Ja sasolītais neatspoguļojas 2019. gada budžetā, tā 2019. gadā arī nebūs. Norises valdībā un ap to ļauj prognozēt, ka solījumi netiks pildīti arī turpmāk.

Tieslietu ministra Bordāna postulētā "bezkompromisa tiesiskuma" vietā ir ļoti konkrēts "bezprincipu tiesiskums", ieceļot Saeimas kriminālvajāšanai izdoto Juri Jurašu Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā. Tikpat kolorīti izskatītos Aivars Lembergs Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatā. Starpības nekādas.

OIK galvenais likvidētājs ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro trīs mēnešu laikā nespēja pat izpildīt Saeimas uzdevumu sagatavot priekšlikumus komponentes atcelšanai ar 31. martu. Tagad vēl divus mēnešus ministrija turpinās meklēt risinājumus OIK atcelšanai kaut kad nākotnē. Ne Nemiro, ne valdības vadītājs Kariņš par konkrētiem termiņiem vairs nerunā vispār. Vēl vairāk – nu Nemiro stāsta, ka, atceļot OIK, celsies siltuma, elektrības cenas un būs jāmaksā sodi miljardu apmērā gan Eiropas Savienībai, gan OIK saņēmējiem.

Par labklājības jomu īsti nav ko teikt, jo ministre Ramona Petraviča, vaiga sviedros apvienojot deputātes un ministres amatus, kā arī cīnoties ar aplokšņu algu problēmām vīra uzņēmumā, acīmredzot ir sapratusi, ka vienīgais veids, kā slēpt savu nekompetenci, ir būt zemākai par zāli un pazust no publiskās telpas.

Taču vara ir vara neatkarīgi no to ieguvušo talantiem un spējām. Koalīcija ir plaša, tajā daudz jaunpienācēju, kam apetīte rodas ēdot, bet ar pašreizējiem amatiem politiskajam tirgum un interešu izbalansēšanai nepietiek. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, mainot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārvaldes modeli, nupat ir radījis piecas jaunas "siltas" vietas tās vadībā ar algu ap 7000 eiro mēnesī katrai. Tautai uzburot ainiņas par cīņu pret naudas atmazgāšanu, premjers Kariņš mērķtiecīgi un ciniski rada jaunus amatus politiskajam tirgum. Drīzumā Latvijā būs jāievēl jauns prezidents, jauns Eiropas komisārs, jauns ģenerālprokurors, jauns Latvijas Bankas prezidents, tomēr amatu nepietiek. Jaunu iekārojamu, labi apmaksātu vietu radīšana valsts pārvaldē jāvērtē šajā kontekstā. Tāpēc tiek radīti jauni amati politiskajam tirgum, upurējot FKTK politisko neietekmējamību.

Profesionālas un neatkarīgas FKTK padomes vietā nāks politiska ar visām no tā izrietošajām sekām. Pietiek pavērot, kā jau gadiem nesokas ar Latvijas Radio un TV uzraudzību. FKTK ir neatkarīga, autonoma finanšu jomas uzraudzības iestāde, kuras lēmumus politiķi tieši ietekmēt nevar, bet ļoti grib. Vai nākamās, kas zaudēs neatkarību no politiķiem, būs Valsts kontrole, Latvijas Banka, Ģenerālprokuratūra?

Izmaiņas likumā Finanšu ministrija sagatavoja slepenībā un triecientempā. Latvijas Bankas un FKTK iebildumi netika ņemti vērā. Ar nozares profesionālajām organizācijām izmaiņas nav saskaņotas. Jaunais pārvaldes modelis pārkāpj Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības banku uzraudzības jomā. Latvijas slavenie trīs oligarhi savulaik pat sapņot nevarēja, ka dienas laikā tā var "ievilkt nāsīs" visu finanšu kapitāla tirgus uzraudzību.

2019. gads būs ietekmīgu amatu dalīšanas laiks. Par solījumiem vēlētāji var aizmirst. Politikā tā notiek. Cēlākās idejas un solījumi, revolucionāriem nonākot pie varas, aizved tieši pretējā virzienā. Franču revolūcija ar devīzi "Brīvība, vienlīdzība, brālība" izvērtās asinspirtī. Boļševiku apvērsums ar saukļiem par strādnieku un zemnieku atbrīvošanu atnesa līdz tam nepieredzētu ekspluatāciju un teroru vairāku paaudžu garumā. Latvijas politiķu saukļi un idejas ir sīkākas, tāpēc asinspirts, haoss un bads mums nedraud. Redzēsim vien skaudru cīņu par amatiem, varu, ietekmi.