Žeņa – Jevgeņijs Mironovs. Iespējams, izcilākais mūsdienu krievu aktieris. Apliecinājumam pietiktu kaut ar kņaza Miškina lomu Dostojevska "Idiota" ekranizējumā.
Pēdējos gados pazīstams kā viens no visvairāk pamanāmajiem pašreizējā Krievijas varas režīma atbalstītājiem no tā dēvētās kultūras vides.
Vova – Vladimirs Putins. Krievijas prezidents. Cilvēks, kurš izvaroja Ukrainu un Eiropu. Cilvēks, kurš stāvēja zem lietussarga, kamēr Horvātijas prezidente mirka lietū.
Tātad. Šonedēļ vairāki plašsaziņas līdzekļi publicēja fragmentu no Hermaņa intervijas izdevumam "IR". "Delfi" citēja sekojošo: "Viņš stāsta, ka jau gadu gatavo izrādi par Gorbačovu un pirmizrāde būšot nākamgad. Režisors stāsta, ka krievu valodā iestudētajā izrādē Gorbačovu spēlēs Žeņa Mironovs. Izrāde būšot Jaunā Rīgas teātra un Mironova vadītā Maskavas Nāciju teātra kopražojums. Mironovs esot ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un teicis, ka grib izrādi, bet režisoru nelaižot Krievijā. Tad Putins parunājis ar Krievijas Federālo drošības dienestu, nākamajā rītā atzvanījis Mironovam un teicis: "Tavs pretpadomju elements var braukt.""
Mans īss un nedaudz vulgarizēts atreferējums – Alvis pasūdzējās Žeņam, Žeņa piezvanīja Vovam, Vova piezvanīja, kur vajag, Vova atzvanīja Žeņam un galu galā Vova atļāva.
Cik atceros no puiku gadiem, to sauc par lielīšanos. Bērnībā strīdoties mēs mēdzām teikt: "Bet mans brālis trenējas boksā!" Pusmūžā Alvis saka: "A mans čoms var piezvanīt Putinam!"
Man ir viens ļoti būtisks jautājums. Vai arī pēc šīs epizodes sabiedrība izliksies, ka nekas nav noticis? Tāpat kā gadījumos ar citu pašmājās apjūsmotu izklaides pārstāvju regulārajām vizītēm Kremļa kontrolētajās arēnās?
Ziņkārība. Viena no mana rakstura galvenajām iezīmēm. Neesmu pārliecināts, ka labākā. Un nevajag, lūdzu, – nejauc mākslu ar politiku! Liela māksla allaž ir bijusi bīstama politikai un otrādi. Vai mana paaudze būtu izdzīvojusi, ja nebūtu, piemēram, Bulgakova "Meistara un Margaritas"? Bet atvainojos – tas jau ir trešais jautājums.
Nobeigumam sekojošais. Es jau gara acīm redzu – dzirdu: "Atradies kritizētājs! 9. maija dziedātājs! Kādas tev vispār tiesības šajā sakarā kaut ko teikt?" Lai nu kam, bet tieši man ir tiesības! Nevienam citam, bet man savulaik pietika drosmes ar palmas zaru rokā doties Latvijas krievu midzenī ar cerību, ka dziesma un vārds palīdzēs viņus padarīt lojālus zemei, kurā viņi dzīvo. Varbūt par vēlu, tāpēc nesanāca. Bet es vismaz mēģināju. Un ar to lepojos joprojām.
Bet jūs? Ar ko lepojaties jūs, tie, kas izlasīja šo līdz galam?
Noslēgumā pievienoju divas saites: rubaltic.ru raksts par režisora plāniem Maskavā un LSM publikācija par to, kā Jaunais Rīgas teātris atceļ šogad paredzētās viesizrādes Krievijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
