Foto: LETA
Par ārpusģimenes aprūpi, kas pienākas bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, lielākajā daļā gadījumu tiek lemts tikai tad, kad jau ir apdraudēta bērna veselība vai pat dzīvība, bet gadījumos, kad ģimene jau ir nonākusi atbildīgo institūciju – bāriņtiesu un sociālo dienestu – redzeslokā, tās vilcinās rīkoties, gaidot, ka situācija ģimenē atrisināsies pati no sevis.

Rezultātā no mediju un sabiedrības redzesloka arvien nepazūd tēma par neaprūpētiem un nepieskatītiem bērniem, kā arī par sistēmas bērniem, kas savas "atņemtās" bērnības dēļ vairs nespēj pilnvērtīgi iekļauties ne pie ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēja – aizbildņa, audžuģimenē vai bērnunamā, ne pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās uzsākt pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā.

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā "Atņemtā bērnība: ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē" norāda uz sistēmiskām problēmām un atbildīgo institūciju bezdarbību, kā dēļ tiek apdraudētas bez vecāku gādības palikušo bērnu intereses un tiesības uz pilnvērtīgu attīstību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!