Ilga Šuplinska: Par mūzikas novirziena skolām  (218)

Profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar padziļinātu mūzikas apguvi pedagogu darba samaksai tiek piemērots koeficients 1,3, tādējādi palielinot kopējo valsts budžeta mērķdotāciju par 30%. 2018. /2019. mācību gadā papildu koeficients kopā veido 1,4 milj. eiro visām izglītības iestādēm, kurās padziļināti māca mūziku. Programmās ar padziļinātu matemātikas, valodas, mākslas, informātikas, mājturības apguvi tiek piemērots koeficients 1,2, palielinot kopējo valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai par 20%. 2018. /2019. mācību gadā šis papildu koeficients veido 2,4 milj. eiro. Šāda mācību procesa apmaksa ļāvusi profesionāli orientēta virziena programmas organizēt vairāk individuāli vai nelielās grupās. Tomēr, mainoties vispārējās izglītības saturam, tai skaitā mūzikā un svešvalodās, mainīsies arī mācīšanas metodes. Piemēram, jaunā vispārējās izglītības satura kontekstā klases dalīšana trīs vai vairāk grupās vairs nebūs priekšnoteikums padziļinātai svešvalodas apguvei, tā vietā jau šobrīd daudzās skolās veiksmīgi tiek izmantota CLIL² metode (jāpiebilst, ne tikai valodu novirziena skolās).

2018./2019. mācību gadā skolās ar padziļinātu mūzikas virzienu no 1.–9. klasei mācās 9073 izglītojamie, no tiem padziļinātās mūzikas programmās 4526 skolēni, no kuriem 329 papildus apmeklē arī mūzikas skolu (apmēram 7%). Intas Godinas publikācijā sociālajā tīklā Facebook "Smeldzīgas pārdomas: 4. maija svētki kļuva par sāpīgākajiem svētkiem" ir uzdots retorisks jautājums, vai mūzikas skolas būtu gatavas šos audzēkņus pieņemt? Tikpat retoriski var jautāt, vai vecāki un bērni ir gatavi šādai dubultslodzei un kāpēc tik maz bērnu izvēlas studēt, attīstīt muzikālās iemaņas savā nākotnes karjerā? Jo statistika rāda, ka šobrīd patiešām ir apdraudēta profesionālās mūzikas attīstība, skolu beidzēji, arī profesionālo mūzikas skolu, nesteidz izvēlēties mūziķa profesiju. Iepriekšējā mācību gadā no 322 padziļinātas mūzikas apguves 9. klašu beidzējiem tikai 10 (!) turpināja mācības kādā no vidējās izglītības mūzikas skolām.

Sagatavojot pedagogu darba samaksas jauno modeli 2016. gadā, ka arī kontekstā ar jaunā izglītības satura ieviešanu, Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" tika saglabāta norma par papildu finansējumu profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programma mūzikā. Tā ir spēkā līdz 2020. gada 1. septembrim. Nenoliedzami būs jāvērtē šādas programmas īstenošanas iespējas jaunā satura kontekstā.

Līdz ar iepriekšējās valdības pieņemto 2018. gada 27. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" pieņemšanu profesionāli orientētas programmas pamatskolā vairs nav paredzētas. Noteikumiem jāstājas spēkā 2020. gada 1. septembrī. Jāpiebilst, ka sabiedriskās apspriešanas laikā, tāpat kā diskusijās ar nozari (2017. gada septembris – 2018. gada marts) tika izskatīti vairāki simti dažādu priekšlikumu. Tai pašā laikā konkrētu iebildumu vai ieteikumu tieši skolām ar novirzieniem, nav bijis. Pēc MK noteikumu pieņemšanas aizvien biežāk skolu pārstāvji un vecāki jautā, kas notiks ar šīm skolām, kas vēsturiski ir specializējušās arī mūzikas jomā.

Izglītības un zinātnes ministrija plāno veikt grozījumus pamatskolas standartā, paredzot, ka skola varēs licencēt savu autorprogrammu un mainīt priekšmetu proporciju, paredzot vairāk stundu mūzikai, valodām, matemātikai. Tātad iespēja realizēt šādas autorprogrammas būs arī pēc 2020. gada 1. septembra, ja skolas šādas programmas būs licencējušas.

Joprojām jāuzsver, ka skolas var būt gana elastīgas mācību procesa organizēšanā. Tapāt arī ministrija plāno precizēt nosacījumus, ar kādiem skolas varēs licencēt savas autorprogrammas, mainot priekšmetu proporciju līdz 25%. Aktuāls ir jautājums par papildu finansējumu. Iespēja realizēt programmas paliek spēkā, bet jautājums, vai izglītības budžetā būs finansiāla iespēja autorprogrammas apmaksāt no valsts budžeta, šobrīd vēl tiek risināts.

Nenoliedzami, ir izveidota stabila tradīcija, un īpaši lielajās pilsētās mācīties mūzikas novirziena skolās ir ieguvums, tomēr, ieviešot jauno standartu, mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas mācību iespējas skolēniem. Šobrīd, piemēram, viena novada ietvaros vienā izglītības iestādē no valsts budžeta finansējuma tiek apmaksātas padziļinātas mūzikas programmas, vai, piemēram, valodas, savukārt citā iestādē tas netiek finansēts, kaut gan sasniedzamais rezultāts, beidzot 9. klasi visiem skolēniem ir paredzēts vienāds.

Vēl jāpiebilst, ja tiek licencētas autorprogrammas, ministrija nevar ierobežot un prognozēt skolu skaitu, kas izmantos šo iespēju, jo šādu programmu ir iespēja īstenot visās izglītības iestādēs.

Protams, nevienam nav jāpierāda mūzikas labvēlīgā ietekme uz bērnu attīstību, sekmēm, socializēšanos. Var tikai jautāt, kāpēc šī iespēja tiek speciāli līdzfinansēta tik ierobežotā skaitā skolu. Un, ņemot vērā konkrētās izmaksas par mācību procesa nodrošināšanu šādās skolās, ir divi varianti: nodrošināt šo līdzfinansējumu visā valstī, vai tomēr atbalstīt profesionālās mūzikas skolas un visiem valstī dotēt interešu izglītību, rēķinoties ar vecāku līdzmaksājumu. Tad jaunā pamatizglītības standarta viens no mērķiem – vienlīdzīgas mācību iespējas visiem – tiktu arī sasniegts.

Šobrīd IZM izvērtē arī pieejamos kvalitatīvos rādītājus, kas ir redzami mūzikas specializācijā, proti, tikai 8 skolās no 18 darbojas orķestri, koru kustība ir krietni aktīvāka (18 no 18 skolām). Te gan jāpiebilst, ka koru kustības atbalstam arī jaunajā pamatizglītības standartā ir saglabāta papildus stunda, tā nav tieši saistīta tikai ar mūzikas novirziena specifiku. Savukārt orķestra esamība noteikti ir rādītājs, kas ne tikai ļauj saglabāt un attīstīt Dziesmu svētku tradīciju, bet parāda, ka valsts dotācija mūzikas novirziena skolām ir efektīva un radījusi unikālu un attīstāmu muzicēšanas tradīciju.

Apspriežot kvalitatīvos kritērijus un skatot arī skolu autorprogrammas šajā kontekstā, ir svarīgi papildināt un pilnveidot labās prakses piemērus un rast tiem "jaunu skanējumu" arī jaunajā satura reformā.