Realitātē tā ir normāla prakse, kas tiek īstenota, tādējādi ļaujot uzņēmumiem saglabāt savu darbību, pārvarēt grūtības un turpināt attīstīties. Vienlaikus jāsaprot, ka šāda nodokļu samaksas termiņa pagarināšana faktiski ir uzņēmumu kreditēšana no valsts puses, bet tas nozīmē, ka arī šādam kredītņēmējam ir jāievēro zināmi nosacījumi, lai termiņa pagarinājums tiktu piešķirts un lai tas netiktu pārtrauks, nepienākot noslēgtās vienošanās beigu termiņam. Citiem vārdiem sakot, VID ir jābūt skaidrai pārliecībai, ka šādai kreditēšanai vispār ir jēga, ka tā netiek izmantota ļaunprātīgi un ka termiņa pagarinājuma piešķiršana nav negodīgs solis pret tiem uzņēmējiem, kuri apzinīgi veic visus nepieciešamos maksājumus.
VID ar lūgumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu jāvēršas uzreiz, kolīdz rodas pirmās finansiālās grūtības. Respektīvi, ja, iesniedzot VID deklarāciju par iepriekšējā mēneša darbību, tiek konstatēts, ka ir radušās grūtības samaksāt nodokļus, bet ir plāns, kā šīs grūtības pārvarēt nākotnē, uzreiz jāvēršas VID, lai kopīgi izveidotu šā parāda atmaksas grafiku. Ir svarīgi, lai, pārbaudot nodokļu maksātāja sniegto informāciju, tā tiešām apstiprinātos.
Jāsaprot arī, ka ne vienmēr šis termiņa pagarinājums tiek piešķirts – ir dažādi argumenti, kas vienkārši neļauj būt pretimnākošam un riskēt ar valsts budžeta ieņēmumiem. Termiņa pagarinājums netiek piešķirts klientiem, kas "nomet" uzņēmumu ar parādiem un jaunizveidotam uzņēmumam prasa šo pagarinājumu "no baltas lapas". Tas ir gadījumos, kad, piemēram, vienam un tam pašam veikalam nemainās ne piedāvājums, ne personāls, pat ne nosaukums, taču regulāri mainās firmas, kam šis veikals pieder, turklāt katrs iepriekšējais savu darbu beidz ar nodokļu parādiem. Šajā jomā ir konstatētas dažādas situācijas.
Piemēram, apsardzes biznesa jomā ir bijis gadījums, kad vienā jaukā dienā izrādījās, ka visi vienas kompānijas darbinieki strādā uzņēmumā ar pavisam citu nosaukumu, bet jau mēnesi vēlāk šis pats uzņēmums VID prasīja nodokļu termiņa pagarinājumu, izliekoties neko nezinām par firmu, kas nodokļu veidā palikusi parādā ap pusmiljonu eiro. Jāmin arī kāds restorāns, kurš tieši šādā veidā pašreiz ticis jau pie trešā uzņēmuma. Turklāt pēdējais no tiem pat nevēlējās iesniegt VID savas darbības deklarācijas, bet, kad saņēma atteikumu nodokļu termiņa pagarinājumam, sekoja sūdzība, ka VID slikti izturoties pret jaunajiem uzņēmējiem.
Nevar būt runa par termiņa pagarinājumu, ja pēc VID īstenota audita nav mainījusies uzņēmuma uzvedība. Piemēram, tiek saglabāti tie paši darījumu partneri, kuru dēļ ir uzrēķins, vai arī tiek sameklēti jauni – tikpat riskanti – partneri. Tāpat negatīva atbilde ir gadījumos, ja pagarinājuma prasīšanas brīdī uzņēmums jau faktiski nestrādā, ja runa ir par PVN ķēdēs iesaistītiem nodokļu maksātājiem, kā arī klientiem, kuri periodā, par kuru prasa termiņa pagarinājumu, ir veikuši dividenžu izmaksu, izsnieguši aizdevumu valdes locekļiem, īpašniekiem vai citām saistītajām personām. Nevar būt tā, ka visvisādiem citādiem maksājumiem, tostarp dividendēm, naudas pilnībā pietiek, taču nesanāk saistību nokārtošanai ar valsti.
Termiņa pagarinājums nepienākas arī maksātājiem, kuriem tikko piešķirts labprātīgās nomaksas grafiks, pēc kura jāveic kārtējo nodokļu nomaksa, un nekas būtisks nav noticis, lai maksājumus neveiktu. Tāpat nedrīkst pārsniegt 15 dienu labprātīgās nomaksas termiņu. Nedrīkst būt arī situācija, ka uzņēmums vēl nav nomaksājis iepriekšējā termiņa pagarinājumā noteiktos maksājumus, bet jau prasa jaunu pagarinājuma termiņu.
Nereti nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma jautājums ir aktuāls uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar sezonalitāti. Ja ir sezonāla darbība, tad "nesezonas" laika saistības jānosedz līdz nākamajai "nesezonai". Savukārt, ja pamatojums termiņa pagarināšanai ir sadarbības līgumos noteiktie termiņi, maksājumi jāveic atbilstoši šiem termiņiem.
Jāatzīst, ka bieži vien uzņēmumi lūdz VID piemērot nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, objektīvi neizvērtējot reālo situāciju. Uzņēmumam jāspēj parādīt, kā tas tuvāko dažu mēnešu laikā plāno īstenot savu darbību, lai attīstītos un spētu atmaksāt parādus, ir jābūt finanšu pratībai. Diemžēl situācija nereti ir gluži pretēja. Piemēram, ir bijuši gadījumi, kad uzņēmums acīmredzami ir piedāvājis klientiem dempinga cenas, kā rezultātā viņam vairs nav naudas, lai samaksātu nodokļus. Bieži vien uzņēmumi paši nesaprot, kā ir nonākuši līdz situācijai, ka nepieciešams lūgt termiņa pagarinājumu. Īpaši aktuāla šī problēma ir uzņēmumiem, kuri algo grāmatvežus ārpakalpojuma veidā – tad gadās, ka šie grāmatveži, vēršoties VID, izmanto kaut kad sen izveidotu pamatojuma sagatavi, kam nav nekādas saistības ar reālo situāciju konkrētajā uzņēmumā. Šajā kontekstā kā pozitīva jāmin jau izskanējusī ideja, ka būtu jāievieš grāmatvežu licencēšana.
Gadījumus, ar kuriem VID speciālistiem nācies saskarties, risinot nodokļu nomaksas termiņa pagarinājuma jautājumu, varētu uzskaitīt vēl daudz vairāk. Protams, uzņēmumiem, kuri ir bijuši apzinīgi nodokļu maksātāji, bet radušās grūtības, valsts palīdzēs. Vienlaikus valstij nav no nodokļu maksātāju naudas jākreditē dažādi darboņi, kuri ne tikai nevar, bet arī negrib pildīt savas saistības pret valsti, kurā mēs visi dzīvojam.