Latvijas Universitātē runā, ka 2019. gada LU rektora vēlēšanas vēl nav noslēgušās, jo amata pretendents profesors Gundars Bērziņš gatavojas vēlēšanu rezultātus apstrīdēt. Lieta tāda, ka no 286 klātesošajiem LU Satversmes sapulces dalībniekiem 141 balsoja par profesoru Indriķi Muižnieku, bet par profesoru Gundaru Bērziņu savas balsis atdeva 128 delegāti. Tātad I.Muižnieks ieguva par 13 balsīm vairāk nekā G.Bērziņš, bet līdz vairākuma atbalstam Muižnieka kungam pietrūka triju balsu. Rektora vēlēšanas reglamentējošos dokumentus iespējams interpretēt pretrunīgi, līdz ar to visdrīzāk gaidāms juridisks strīds par vēlēšanu iznākumu ar centrālo jautājumu – vai rektors uzskatāms par ievēlētu, ja nav saņēmis vairākuma atbalstu?
Tomēr šis raksts ir par ko citu. Vēlēšanas skaidri apliecināja, ka neatkarīgi no tā, kurš no pretendentiem šajā sāncensībā gūs virsroku, mūsu Alma Mater ir jāmainās. Šī bija īpaši neglīta kampaņa, kas nozīmīgi grāva Latvijas Universitātes prestižu un izgaismoja virkni problēmu, kuru noklusēšana universitātes attīstību padara sarežģītu. Kampaņas centrā bija amata pretendentam profesoram Bērziņam veltītie apvainojumi plaģiātismā. Savukārt viņa komanda profesoram Muižniekam pārmeta konkurenta nomelnošanas kampaņas organizēšanu, kā rezultātā esošais rektors dienu pirms vēlēšanām izplatīja paziņojumu, kurā noliedza savu un kolēģu saistību ar "nomelnojošo kampaņu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
