Atis Klimovičs: Kādēļ tomēr nebraukt uz Ermitāžu?
Foto: DELFI
Mēs nemitīgi maldāmies un atsakāmies ticēt, ka var būt vēl sliktāk. Turklāt parastos miera apstākļos, kā redzams, runāt, stāstīt un plaši sabiedrībā apspriest kaut ko tādu kā mūsu normālo dzīvi traucējošo gatavību X stundai ir ne sevišķi populāri. Jūs nosauks par militāristu un rusofobu, uzskatot par personu, kas nelāgi ietekmē attiecības starp valstīm un etnosiem. Pastāstiet vienam latviešu diriģentam, ka viņam ar savu kori nevajadzētu braukt uzstāties uz Krieviju, ka kinorežisoram nedara godu piedalīšanās filmu festivālā Maskavā, atsaucību negūsiet.

Katram sava taisnība. Vieni uzskata, ka nepieciešams uzturēt "biznesu, kā ierasts", jo tādā veidā iespējams izklāstīt savu viedokli un izteikt atbalstu kaimiņvalsts sabiedrības domājošajai daļai, otri, domāju, tādu ir krietnā mazākumā, aicina uz pretējo – atteikties no jebkurām attiecībām ar Krieviju. Katrs spriež, kā būtu pareizāk.

Mani pašu vairāk par visu uzrunā fotogrāfija ar jaunu ukraiņu sievieti melnā kleitā, melnās kurpēs un plakātu rokās. Kā var noprast, viņa atnākusi uz Kijevas centru, lai individuāli iebilstu pret iespējamo piekāpšanos agresoram Krievijai. Plakātā drukātiem burtiem teikts: "2014. gada 11. augustā Krievijas Federācijas divu armijas vienību veiktajā Stepanivkas ciema apšaudē no Krievijas teritorijas gāja bojā mans vīrs. Jūs grasāties vienoties ar slepkavām?"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!