Dace Zīle: OECD rekomendē Latvijai mazināt ienākumu nevienlīdzību un celt produktivitāti  (18)

Šogad OECD uzsver, ka Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi strauja. Taču, lai nodrošinātu izaugsmi, konkurētspēju un iedzīvotāju labklājības pieaugumu arī turpmāk, OECD rekomendē Latvijai lielāku uzmanību pievērst ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un produktivitātes palielināšanai.

OECD eksperti secinājuši, ka Latvijas ekonomika aug strauji, ko veicina iekšzemes pieprasījums. Ienākumu pieaugums iedzīvotājiem veicina privāto patēriņu. Taču vienlaikus pamanāmāka kļūst arī pasaules ekonomikas apstākļu negatīvā ietekme un tuvākajos gados gan pasaulē, gan Latvijā izaugsme paredzama mērenāka.

Ekonomisko aktivitāšu pieaugums ietekmē arī darba tirgu - bezdarba līmenis samazinās, vakanču skaits pakāpeniski pieaug. Vienlaikus ekonomikas izaugsmi visi nesajūt vienādi. Pastāvošās reģionālās atšķirības ietekmē iedzīvotāju iespējas realizēt savu potenciālu un saņemt kvalitatīvus publiskos pakalpojumus.

Ekonomikas pārskatā par Latviju OECD sniedz rekomendācijas 3 virzienos

OECD uzsvērusi, ka dzīves kvalitāte pēdējos gados Latvijā ir uzlabojusies, taču joprojām ir izteiktas ienākumu reģionālās atšķirības. Saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība un nabadzība.

Iedzīvotāju ienākumu nodokļu reforma ir samazinājusi darbaspēka nodokļus noteiktai daļai mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem. Vienlaikus kopš reformas ieviešanas ir pagājis ļoti maz laika, lai objektīvi vērtētu tās ietekmi uz visām iedzīvotāju grupām. Tādēļ OECD ieskatā ir svarīgi turpināt analizēt reformas sekas, īpašu uzmanību pievēršot mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

OECD secinājusi, ka salīdzinoši mazais pašvaldību izmērs samazina iespējas sniegt augstas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus, tai skaitā nodrošināt kvalitatīvu izglītību un sabiedrisko transportu. Ir sagaidāms, ka valdības piedāvājums teritoriālai reformai sniegs ieguvumus un palīdzēs risināt arvien pieaugošo plaisu starp Rīgu un reģioniem.

Veselības aprūpes finansējums ir pieaudzis – tiesa, no zema līmeņa, un valdības ierosinājums nodrošināt universālu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem ir apsveicams.

Ierobežots īres dzīvokļu piedāvājums teritorijās ar dinamisku attīstību kavē darbaspēka piesaisti no lauku reģioniem, kur darbavietas neveidojas. Starp Latvijas reģioniem pastāv lielas atšķirības bezdarba un ienākumu jomā, taču vairums darbinieku nevar atļauties iegādāties jaunu mājokli reģionos, kur ir novērojama dinamiska attīstība. OECD pozitīvi novērtējusi valdības plānu attīstīt privāto īres tirgu, atbalstot piekļuvi ilgtermiņa finansējumam.

OECD eksperti uzsvēruši, ka prasmju, īpaši digitālo tehnoloģiju apgūšanai nepieciešamo prasmju, trūkums bremzē produktivitātes pieaugumu. Savukārt augsts ēnu ekonomikas līmenis kavē straujāku investīciju pieaugumu un sabiedrības iekļaušanos.

Atzinīgi novērtēts valdības darbs, kas vērsts uz nodokļu administrēšanas un citu tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes nostiprināšanos, taču vakances aizpildās lēni, un iecietīgie sodi turpina kavēt cīņu pret nodokļu pārkāpumiem.

Tāpat OECD uzsvērusi, ka izteikti zemie parādu piedziņas rādītāji maksātnespējas lietās negatīvi ietekmē kredītu un investīciju pieejamību. Tāpēc Latvijai tiek rekomendēts vienkāršot maksātnespējas procesu ierosināšanu, kas varētu palīdzēt ātrāk likvidēt dzīvotnespējīgus uzņēmumus, tādējādi sekmējot resursu pieejamību produktīvākām aktivitātēm tautsaimniecībā.

OECD uzsvērusi, ka izglītība un apmācība Latvijā ir vairāk jāpielāgo darba tirgus vajadzībām. Pozitīvi novērtēta profesionālās apmācības programmu aktualizēšana, iesaistot sociālos partnerus. Kaut gan vērojama arvien lielāka iedzīvotāju iesaistīšanās pieaugušo apmācībās, tomēr tā joprojām ir nepietiekama mazkvalificēto darbinieku vidū.

OECD iesaka stiprināt arī pētniecisko kapacitāti un sadarbību starp zinātniekiem un uzņēmējiem, lai sekmētu zināšanu pārnesi un inovācijas straujāku attīstību.

Iepazīstoties ar OECD analīzi un ieteikumiem, secināms, ka arī 2019. gada Ekonomikas pārskatā par Latviju liels uzsvars likts uz produktivitātes lomu ekonomikas konkurētspējas celšanai. Kaut gan kopš 2004. gada, kad Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, esam dubultojuši savu produktivitāti un tas ir milzīgs solis uz priekšu, mums vēl ir lielas izaugsmes iespējas. Tāpēc produktivitātes veicināšana ir viena no Latvijas valdības horizontālajām prioritātēm.

Mūsu uzdevums ir nodrošināt uzņēmējdarbības vides prognozējamību un stabilitāti, un vienlaikus arī ilgtspējīgu izaugsmi. Uzņēmējdarbības videi ir jāveicina ekonomiskā izaugsme – Latvijā jārada apstākļi tautsaimniecības pārejai uz inovatīvu, augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportu, ieguldot cilvēkkapitālā, kāpinot produktivitāti, palielinot investīciju apjomu un valsts konkurētspēju pasaules tirgū. Tikai tā ik katrs Latvijas iedzīvotājs varēs sajust izaugsmes rezultātu arī savā ikdienā.