Arī vides aktīvistu vidū un nevalstiskajās un profesionālajās organizācijās ir cilvēki, kuri kļūdaini uzskata, ka vienīgā iespējamā vides daudzveidību saglabājošā politika var būt konservējošas darbības un vides saglabāšana, izslēdzot jebkādu cilvēku iejaukšanos. Argumenti, kas ir par sliktu šādai teorijai, vienkārši tiek ignorēti.
Protams, gadījumos, ja nepieciešams saglabāt, piemēram, retas putnu sugas, kaut vai to pašu melno stārķi, ir iespējams izveidot atsevišķus rezervātus un liegumus. Taču tad, lai novērstu konfliktus, ir jāparedz arī adekvāta kompensācija zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, un nedrīkst rīkoties pēc principa – mūsu uzdevums ir noteikt ierobežojumus, bet, kurš un cik par to maksās, mūs nemaz neinteresē. Tāpat izveidotie liegumi arī elastīgi jāatceļ, kad putni pamet ligzdas, jo tad liegumu pastāvēšana zaudē jēgu.