Pirms desmit gadiem ziedošanas motivācija cilvēkiem bija daudz mazāk saprotama. Arī mūsu labdarības veikalos regulāri saskārāmies ar neizpratni par to, kā var pārdot citiem nevajadzīgas mantas un no tā vēl gūt labumu. Tolaik aktīvākie ziedotāji bija pensionāri, kuri, visu mūžu krājuši dažādas mantas, pienākot vecumdienām, tām vairs neredzēja lielu vērtību. Tāpat ziedošanā aktīvi iesaistījās arī jaunieši, kuri ātri vien "uzķēra" jauno pieeju. Savukārt šobrīd redzam, ka apģērbu, sadzīves preces un grāmatas, kas pašiem kļuvušas liekas, vairāk ziedo turīgie cilvēki, bieži labdarībai nežēlojot arī ļoti labas kvalitātes mantas.
Lai gan mūsu sabiedrības labklājība pēdējā desmitgadē ir augusi, ziedošanai joprojām ir nozīmīga loma, lai palīdzētu tiem, kuru neatliekamo vajadzību risināšanai trūkst valsts vai pašvaldības atbalsta. Nebaidos apgalvot, ka tieši dažādas nevalstiskas, privātas iniciatīvas pēdējo gadu laikā izveidojušas tādu kā drošības tīklu tiem, kuriem vajadzīga palīdzība. Ļoti bieži tās ir ļoti praktiskas lietas, piemēram, telpu remonts, jauna aprīkojuma iegāde cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai pat tik elementāru lietu kā higiēnas preces vai sadzīves priekšmeti iegāde. Protams, ideālā pasaulē palīdzības sniedzējam šādā situācijā vajadzētu būt valstij vai pašvaldībai, tomēr dienu no dienas redzam, ka šīs problēmas risināt pastāvīgi uzņemas nevalstiskās labdarības organizācijas.
Jautāsiet – kāpēc? Mūsu atbilde vienmēr ir ļoti vienkārša – jo mums rūp. Apzināmies, ka daudzas vajadzības nevar gaidīt nedēļas vai pat mēnešus, kamēr lūgumi izceļos pa birokrātijas gaiteņiem. Ja mammai jālido līdzi bērnam, kuram ārpus Latvijas robežām tiks sniegta medicīniskā palīdzība, tad pāris tūkstoši eiro visbiežāk vajadzīgi tajā pašā dienā. Un realitāte ir tāda, ka pārliecinošam vairākumam cilvēku šādas naudas nav. Ir viegli redzēt tikai pārtikušo un laimīgo sabiedrības daļu, bet tai blakus ir arī otra – tie, kuriem katra diena ir cīņa par izdzīvošanu. Un no vienas puses otrā nonākt ir pavisam viegli – atliek vien notikt kādam neparedzētam dzīves pavērsienam, kad varam attapties neapskaužamā situācijā un vienīgais, ko varam darīt, ir lūgt līdzcilvēku palīdzību.
Pēdējos gados arvien vairāk privātā sektora uzņēmumu aktīvi iesaistījušies labdarības projektos, pašiem izraugoties jomas, kam palīdzēt. Veidi ir visdažādākie – daļu peļņas regulāri novirzīt izraudzītam labdarības mērķim, sniegt palīdzību ar praktisku atbalstu (apkures granulu vai barības maisu ziedojumi dzīvnieku patversmēm), vai arī dažādos veidos nākt pretī tiem, kas savu darbu un pūles velta labdarības aktivitātēm.
Piemēram, savulaik "Berga bazārs" piedāvāja telpas mūsu "Otrās elpas" veikalam par simbolisku īres maksu. Vai arī šobrīd virkne lielo uzņēmumu rīko "Otrās elpas nedēļas", aicinot darbiniekus veikt revīziju savās mājās un uz darbavietu nogādāt mantas, kam paši vēlas dot otro dzīvi. Šīs mantas uzņēmumos tiek centralizēti savāktas un nodotas "Otrās elpas" veikaliem. Savukārt mēs ieņēmumus no pārdotā varam novirzīt šobrīd aktuālajam mērķim – atbalstam Orgānu donoru programmai, ko esam aktualizējuši kopā ar Bērnu slimnīcas fondu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Un, lai gan labdarība un ziedošana kļuvusi par pilnvērtīgu daļu no mūsu sociālā atbalsta sistēmas, tie, kuriem palīdzība vajadzīga visvairāk, aizvien vēl ir bērni un izglītības iniciatīvas, dažādi aprūpes centri un arī veselības organizācijas.
Šobrīd ir vieglāk nekā jebkad "palīdzēt no attāluma" jeb ziedot finansiālos vai citus resursus. Tas ļauj darīt labu un vienlaikus "pataupīt emocijas" – ir daudz vieglāk veikalā pie kases ziedojumu kastē iemest naudu vai aizvest maisiņu ar drēbēm uz labdarības veikalu, nekā braukt uz Bērnu slimnīcu un pavadīt laiku ar bērniem onkoloģijas nodaļā. Un tas nav slikti, tikai parāda sabiedrības briedumu. Vēl arvien esam ceļa sākumā, sperot mazus, labus soļus, kas laika gaitā veido uzskatāmu atšķirību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!