Justīne Širina: Vai visiem jābūt iespējai iegūt augstāko izglītību?  (60)

Tuvojas laiks, kad augstskolās sāksies reflektantu uzņemšana un jauniešiem būs iespēja uzsākt savas studiju gaitas vai turpināt studijas jau augstākā studiju līmenī. Rodas jautājums – kāpēc studēt? Augstākā izglītība ir viens no līdzekļiem, kas palīdz veiksmīgāk iekļauties darba tirgū un gūt augstākus ienākumus – tas tiek uzskatīts par efektīvāko veidu, kā nabadzīgie iedzīvotāji spēj iekļūt vidusslānī. Piemēram, bezdarba līmenis Latvijas iedzīvotājiem ar vidējo izglītību ir ievērojami augstāks nekā iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – attiecīgi, 27 % un 12 %. Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kuri ieguvuši tikai vidējo izglītību, ir aptuveni divas reizes lielāks risks dzīvot zem nabadzības robežas nekā augstāko izglītību ieguvušajiem. Vēlos uzsvērt, ka dzīves līmeņa celšana trūcīgākajai iedzīvotāju daļai Latvijā ir īpaši svarīga, jo šobrīd ienākumu plaisa starp trūcīgāko un turīgāko sabiedrības daļu valstī ir trešā lielākā Eiropas Savienībā.

Kā palīdzēt studētgribētājam kļūt par studējošo?

Šobrīd vairāk nekā puse – 59 % – no Latvijā studējošajiem studē par saviem līdzekļiem, bet pārējiem studijas apmaksā valsts. Šādas budžeta vietas ir pieejamas tikai valsts augstskolās, un tās tiek piešķirtas vadoties pēc akadēmiskajiem kritērijiem – studentiem ar labāko iestāšanās rezultātu vai labāko vidējo vērtējumu. No nelabvēlīgiem sociālajiem apstākļiem pakļautajiem skolēniem zemus mācību rezultātus uzrāda katrs trešais, bet no priviliģētākajiem – tikai katrs trīspadsmitais. Tas norāda, ka trūcīgākajiem sarūk iespēja arī studēt par valsts līdzekļiem. Latvijā šī problēma skar daudzus – nabadzības riskam ir pakļauts katrs piektais jaunietis.

Apstākļos, kad lielai daļai jauniešu izvēlētās studijas pieejamas tikai par maksu, būtu vajadzīgi papildus rīki, kas palīdz pārvarēt finansiālos šķēršļus ceļā uz studijām savām spējām un interesēm atbilstošā programmā. Viens no šādiem risinājumiem ir kreditēšana. Šobrīd studētgribētājiem Latvijā ir iespēja pieteikties studiju un studējošā kredītam ar valsts vārdā sniegtu galvojumu – 90 % galvo valsts, bet 10 % galvojumu rod kredītņēmējs. Tas padara studijas pieejamākas, tomēr nav piemērots risinājums visiem. Latvijas Studentu apvienības veiktā aptauja norāda, ka šobrīd studiju kredītu atteikts piešķirt 9,4 % gadījumu, bet studējošā kredītu – 5,8 % gadījumu. Biežākais kredīta atteikšanas iemesls ir papildu galvotāja neatbilstība bankas noteiktajām ienākumu līmeņa, vecuma un esošo kredītsaistību prasībām. Šis modelis ir novecojis un nav pievilcīgs nedz studējošajiem, nedz bankām – gan kredītņēmēju, gan banku interese par to strauji sarūk.

Nākamgad plānots ieviest jaunu modeli

Lai novērstu pastāvošās kreditēšanas sistēmas problēmas, Izglītības un zinātnes ministrijā tiek veidots jauns kreditēšanas modelis. Galvenais ieguvums studentiem būs atvieglota kredīta iegūšana – nebūs vajadzīgs papildu galvotājs, jo valsts galvos kredītu 100 % apmērā. Tiks arī vienkāršota pieteikšanās kārtība un nodrošināts ātrāks saņemšanas laiks, jo virkne procesu notiks digitāli, turklāt kredītu būs iespējams noformēt paša studenta izvēlētā bankā. Tiks atcelti studiju kredīta apmēra ierobežojumi, ļaujot studentam izvēlēties studēt jebkurā studiju programmā, neatkarīgi no tās izmaksām. Pozitīvi ir tas, ka tiks saglabāti arī pašreizējās sistēmas studentiem draudzīgie nosacījumi kredītu saņemšanai un atmaksai – valsts turpinās noteikt kredīta procenta likmju griestus bankām un subsidēt studējošā studiju kredītu kredītprocentu maksājumus studiju laikā un vēl gadu pēc absolvēšanas. Vēl viens ieguvums studentiem: pirmā studiju gada laikā studējošais varēs mainīt studiju programmu, attiecīgi mainot kredīta summu, ja nepieciešams. Arī par nepabeigto studiju programmu kredīts būs jāsāk atmaksāt gadu pēc otrās programmas absolvēšanas. Kredīta atmaksa nebūs jāuzsāk arī tad, ja pēc vienas studiju programmas absolvēšanas uzsāktas studijas citā programmā, kuras apmaksāšanai arī tiek piešķirts kredīts, piemēram, pēc bakalaura grāda iegūšanas sākot studēt maģistrantūrā.Taču jaunajā sistēmā pastāv arī riski – visvairāk LSA uztrauc tas, ka varētu tikt pārtraukta kredītu dzēšana, jo tam nepieciešams papildu finansējums. Šobrīd tas ir viens no atbalsta mehānismiem studentiem-jaunajiem vecākiem un publiskajā sektorā strādājošajiem. Šībrīža sistēmā pēc bērna piedzimšanas vienam no vecākiem dzēš 30 % no neatmaksātās kredīta daļas. Tāpat tiek dzēsti kredīti arī noteiktās jomās valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem.

Apburtais loks – studijas, darbs, studijas

Diemžēl ar studiju maksas segšanu nepietiek, lai varētu studēt – nepieciešams segt arī ikdienas – mājokļa, pārtikas, transporta – tēriņus. Atbalsts visvairāk vajadzīgs studējošajiem, kuriem ģimene nespēj palīdzēt finansiāli, īpaši studentam uzsākot dzīvi citā pilsētā. Risinājums ir studējošā kredīts, tomēr tas neder visiem – to šobrīd izvēlas mazāk nekā 0,5 % studējošo.

Daudzi paralēli studijām izvēlas strādāt, lai iegūtu ikdienas tēriņu segšanai vajadzīgos līdzekļus. 2017. gadā veiktais Eurostudent pētījums parāda, ka strādā aptuveni puse pilna laika studējošo. Tendence nav negatīva, tomēr satraucoša ir darba slodze – vidējais nedēļā nostrādāto stundu skaits ir 31 –, turklāt gandrīz pusei studentu darbs nav saistīts ar nozari, kurā viņi studē. Pētījumi parāda, ka vairāk nekā 20 nostrādātas darba stundas nedēļā atstāj negatīvu ietekmi uz studiju rezultātiem un neļauj iegūt studenta spējām atbilstošas zināšanas un prasmes. Arī šai problēmai viens no risinājumiem būs jaunās kreditēšanas sistēmas ieviešana – tā padarīs šo kredītu pieejamāku.

Vai sniegsim iespēju studēt visiem?

Atbalsta mehānismu pieejamība un pielāgošana šībrīža dzīves dārdzībai ļautu iegūt augstāko izglītību lielākai daļai to Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir vēlme un spējas to darīt. Jauniešiem, kas pakļauti nelabvēlīgiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, tā ir drošākā iespēja iekļūt vidusslānī, tā pārraujot nabadzības loku. Augstākā izglītība ir rīks ne vien šo cilvēku dzīves līmeņa, bet arī valsts ekonomiskās situācijas izaugsmes nodrošināšanai. Izglītība ir mūsu sabiedrības kopīgais labums, nevis elitāra iespēja, tāpēc ir ļoti būtiski sniegt iespēju studēt visiem, kas ir spējīgi un vēlas iegūt augstāko izglītību.