Fakts: 2019. gada 1. aprīlī deviņās Latvijas ieslodzījuma vietās atradās 2541 notiesātais. No tiem pirmo reizi brīvības atņemšanas sodu izcieta 1121 notiesātais (44%), otro reizi – 443 (17%), trešo reizi – 354 (14%), ceturto un vairāk reizes – 623 notiesātie (25%).
Marta beigās Latviju pāršalca ziņa par traģēdiju Talsu novadā – savās mājās tika nogalināts latviešu brīvības cīnītāja Gunāra Astras brālis Harijs un viņa sieva Marta. Viens no slepkavībās apsūdzētajiem iepriekš vairākkārtīgi tiesāts. Neilgi pēc tam sekoja nākamais absolūti bezjēdzīgais un traģiskais notikums – Vaiņodes novadā tika atrasta mirusi 20 gadus veca meitene. Slepkavībā apsūdzētais jau agrāk tiesāts par slepkavību.
Tie ir tikai daži piemēri, kad cietumā kādu laiku pavadījušas personas atsāk savas noziedzīgās darbības. Lai cik labi strādātu, piemēram, Valsts probācijas dienests (un mums Latvijā tas patiešām ir labā līmenī), nevar gribēt, lai no ieslodzījuma vietas atbrīvotais, izgājis tādu dzīves skolu, kāda pašreiz pieejama Latvijas cietumos, neturpinātu iesākto. Traģēdijas bieži vien izraisa nevis konkrēts cilvēks vai institūcija, bet gan vienaldzīgas attieksmes un bezatbildīgas rīcības raisītu notikumu virkne. Iespējams, sekas būtu vēl sliktākas, ja ne pēdējos gados Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta apjomīgais un mērķtiecīgais darbs ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializācijā.
Lielākā daļa Latvijas cietumu ir drausmīgā stāvoklī. Vārda vistiešākajā nozīmē. Un labāki tie nepaliks. Nav iespējams cietumu pielāgot mūsdienu prasībām, ja tas ir būvēts 19. gadsimta pirmajā pusē. Jā, mums ir pat tādas ieslodzījuma vietas. Jaunākie – Olaines un Jēkabpils cietumi būvēti 20. gs. 70. gados, bet virknei cietumu vēsture ir krietni senāka. Piemēram, Grīvas cietums Daugavpilī uzbūvēts 1833. gadā, Liepājas cietums 1889. gadā, savukārt Rīgas Centrālcietums 1903. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!