Delfi foto misc. - 68024
Foto: LETA
Pēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālo medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.

Viens no galvenajiem pretargumentiem šai iniciatīvai ir tas, ka denacionalizācija Latvijā ir pabeigta un attiecīgi vēsturiskā taisnīguma jautājumi jau ir atrisināti. Šeit vēlos uzsvērt, ka konkrētā likumprojekta labas gribas atlīdzinājums ir jautājums, kurš nav skatāms īpašumu denacionalizācijas un konkrētu īpašumtiesību atjaunošanas kontekstā. Labas gribas atlīdzinājums ir īpašs risinājums īpašai vēsturiskai situācijai.

Pēc Latvijas padomju okupācijas visi Latvijas iedzīvotāji zaudēja savus īpašumus, nemaz nerunājot par kara gadu un okupācijas cilvēciskām traģēdijām, kas skāra Latvijas ģimenes neatkarīgi no nacionālās piederības. 14. jūnija Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi bija tam nepārprotams atgādinājums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!