edvins berzins leta
Foto: LETA
Jau labu laiku darba tirgū tiek plaši runāts par to, ka darba devēji aktīvi meklē inženierus, datorspeciālistus, farmaceitus un dažādus tehniskos darbiniekus. Lai viņus piesaistītu, uzņēmumi ir gatavi maksāt pietiekami labas algas, kamēr daudziem jauniešiem ar humanitāro izglītību aizvien grūtāk ir atrast labi apmaksātu darbu, jo izveidojusies šādu speciālistu pārprodukcija.

Šāda situācija kavē tautsaimniecības attīstību un tās konkurētspējas palielināšanos, turklāt prognozes liecina, ka, mācību sistēmai būtiski nemainoties, problēmas tikai saasināsies. "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) kā uzņēmums, kurā lielākajai daļai darbinieku nepieciešamas tieši eksaktās zināšanas, ar šādu situāciju jau pašlaik saskaras ik dienu.

Tāpat ir redzams, ka problēmas cēloņi meklējami jau skolās. Es ļoti cienu skolotājus, kuru vairākums aizrautīgi māca savus priekšmetus, taču reālā situācija ir tāda, ka jauniešu interese par tā sauktajiem STEM priekšmetiem (STEM- angļu: Science, Technology, Engineering and Mathematics - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) vai nu nemaz nesākas, vai kādā brīdī apraujas. Lielākajā daļā skolu iespēju robežās šo zināšanu apguve tiek stimulēta, bet jāņem vērā arī skolotāju kapacitāte - viņi bieži fiziski neatrod laiku jaunu un motivējošu uzdevumu izstrādei. Tādēļ redzam vietu instrumentam, kas palīdzēs efektīvāk mācīt un motivēt skolēnus.

Bērniem trūkst arī motivācijas apgūt matemātiku, fiziku, ķīmiju un citus priekšmetus, jo viņi bieži nesaprot, neredz saikni, kur varēs pielietot iegūtās zināšanas. Nav arī izpratnes par to, ka pat tādās profesijās kā sporta treneris, kosmetologs, pavārs, mūziķis vai horeogrāfs vairāk vai mazāk ir nepieciešamas STEM priekšmetu zināšanas. To bieži vien nesaprot arī vecāki un nerosina savus bērnus apgūt STEM priekšmetus.

Kāds tad ir risinājums? Pašlaik pastāv arī atšķirības starp galvaspilsētas un valsts attālāko reģionu skolām, kur bērniem ir mazāk iespēju papildināt zināšanas ārpus skolas vai to nav pavisam, taču problēmas aktualitāti valsts apzinās, un ir sākts iet pareizā virzienā. To apliecina jaunais izglītības standarts, pēc kura jau 2020./2021. mācību gadā skolotāji mācīs bērnus un kura galvenais princips ir nevis panākt, ka skolēni iegaumē, bet gan mācīt domāt.

Tieši šī situācija arī ir mudinājusi LDz izveidot un atbalstīt valstiski nozīmīgu un sociāli atbildīgu izglītības projektu "Latvijas Dzinējspēks", lai, palīdzot sagatavot nākotnes eksakto zinātņu speciālistus, panāktu, ka Latvija 2059. gadā būtu viena no Eiropas vadošajām valstīm un ieņemtu līderpozīciju STEM jomā, tā radot priekšnoteikumus Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas ievērojamai paaugstināšanai.

Projekta ietvaros ir izveidota vietne www.steamup.lv, kas palīdz apgūt STEM priekšmetus un gan sniedz skaidrojošu un motivējošu informāciju, kas aptver un sistematizē visus līdz šim radītos eksakto zinātņu pulciņus, konkursus un aktivitātes, gan motivē bērnus un viņu vecākus.

Lielākajai daļai cilvēku ir talants vai vismaz labāk padodas kāda viena noteikta joma. Es tagad nedomāju, ka tiem jauniešiem, kas visu laiku ir sapņojuši kļūt par literātiem, juristiem vai vēsturniekiem, obligāti vajadzētu izraudzīties ķīmiķa vai inženiera profesiju.

Taču pašlaik cilvēki, kam ir lielāks talants tieši eksaktajās zinātnēs, diemžēl cenšas kļūt par dažādu humanitāro zinātņu pārstāvjiem, turklāt bieži vien visai viduvējiem, nevis jau skolas solā izkopj savu talantu jomā, kur viņiem ir daudz labākas perspektīvas. Fizika, ķīmija un matemātika ir jāmācās regulāri, un, ja apgūt zināšanu pamatus nav bijis motivācijas un intereses, tad vēlāk robus jau ir ļoti grūti aizpildīt.

Tāpēc, uzsākot jauno izglītības projektu, LDz vēlas panākt, ka skolotāji apgūst prasmes parādīt bērniem visu nozaru mijiedarbību un eksakto zinātņu nozīmi, kas mudinās jaunos cilvēkus mācīties šos priekšmetus, lai vēlāk varētu kļūt par izglītotiem inženieriem vai datorspeciālistiem. Nedrīkstam pieļaut, ka pamatzināšanu trūkums vēlāk traucē studēt tehniskajās augstskolās. To panākt ir gan mūsu uzņēmuma, gan visas Latvijas tautsaimniecības interesēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!