APPC: Maldināšana – Latvijas gadījums Nr. 25  (96)

"Baltnews" darbību uzsāka visās trijās Baltijas valstīs pusgadu pēc Krimas okupācijas un nelikumīgās aneksijas 2014. gadā. Krievijas tautiešu politikas aktīvists Igaunijā Aleksandrs Korņilovs paziņoja, ka "neatkarīgie" ziņu portāli "Baltnews" Baltijas valstīs būšot izklaidējoši un turēšoties tālu no politikas. Praksē jau piecus gadus redzam, ka minētais nav piepildījies. Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" atklāja, ka "Baltnews" caur starpniekiem pieder Kremļa propagandas holdingam "Rossiya Segodnya", kas kontrolē arī ziņu aģentūras "Sputnik" un "RIA Novosti".¹

"Re:Baltica" izpēte liecina, ka solītās portālu redakciju neatkarības vietā darbojas oficiālās Maskavas diktāts.² Lai arī "Baltnews" nav liels un ietekmīgs portāls, tas aktīvi izplata pret NATO vērstus vēstījumus un ražo maldinošu saturu par Rietumiem kopumā. Šādas aktivitātes vairo sagrozītas informācijas izplatīšanos krievvalodīgajos interneta medijos un sociālajos tīklos, apgrūtinot krievvalodīgās auditorijas izpratnes veidošanos par NATO reālo lomu Baltijas valstu drošībā, kā arī par citiem ārpolitikas un iekšpolitikas jautājumiem.

Raksts tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) analītisko materiālu sērijā, kuras mērķis ir atklāt maldināšanas piemērus interneta portālu saturā, tos atspēkot un izskaidrot maldināšanas metodes.

Maldināšana: Tīmekļvietne "baltnews.lv" 2019. gada 6. maijā publicēja rakstu "No vieniem pie otriem: kurš un par kādu cenu nopirka Baltiju".³ Rakstā tiek skaidrots, ka savulaik Krievijas impērijas teritorija bija 22 miljonus kvadrātmetru liela – krietni lielāka nekā PSRS. Dažas teritorijas Krievijas impērija iekaroja, dažas vienkārši nopirka. Nopirkto teritoriju vidū ir Karēlija, Igaunija, Ingrija un Livonija, kuras Pēteris I nopirka par gandrīz 56 tonnām sudraba.

Atspēkojums: Nīstades miera līguma (ar kuru 1721. gadā noslēdza Ziemeļu karu) 4. paragrāfā ir skaidri pateikts, ka Livonijas un Igaunijas (daļēji mūsdienu Latvijas un Igaunijas) teritorijas bija zviedru iekarotas zemes, kas pēc Ziemeļu kara nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Lai gan līguma tekstā ir minēta Krievijas apņemšanās maksāt Zviedrijai noteiktu naudas summu (2 miljonus dālderu), tajā nav minēts, ka nauda paredzēta Livonijas vai Igaunijas iegādei, turklāt nav arī nekādu pierādījumu par jebkāda maksājuma veikšanu, īpaši ņemot vērā faktu, ka Zviedrija nevēlējās atdot teritorijas un aptuveni divus gadus atteicās ratificēt līgumu.⁴ Tostarp vēstures fakti liecina, ka, nevarot samierināties ar Vidzemes un Igaunijas zaudējumu, nākamo simt gadu gaitā Zviedrija un Krievija atkārtoti karoja Somijas teritorijā ar cerību, ka veiksmes gadījumā varētu gūt revanšu pie Baltijas jūras. Tas nozīmē, ka ar jaunas karadarbības sākšanos iepriekšējie līgumi vai norunas vairs nav spēkā.

Šī "baltnews.lv" raksta mērķis ir turpināt ar nicinājumu vai vismaz skepsi skatīties uz Igaunijas un Latvijas neatkarības ideju, mazinot iedzīvotāju lepnumu par savu valsti. Jau pats virsraksts ietver vēstījumu – baltieši paši nenosaka savu likteni. Vienlaikus šādi raksti kultivē vienpusēju skatījumu uz Krievijas, PSRS un Krievijas impērijas "cēlo un vareno" vēsturi, mēģinot mūsdienu Krievijas līderus personificēt ar senajiem varoņdarbiem. Vēstures tematika joprojām tiek ļoti aktīvi kultivēta Krievijas propagandas kampaņās, dažkārt sasniedzot absurda līmeni, kur līderis ir kanāls "REN TV".

Maldināšana: Tīmekļvietne "baltnews.lv" 6. maijā publicēja rakstu "Stratēģija "ko vēlaties". Kurš un kāpēc diktē Latvijai, kurp tai iet".⁵ Raksta autors Aleksandrs Šamrovs izmanto tik daudz Kremļa propagandistu klišeju par Latviju pēc 1991. gada, ka atbildes uz visām tām prasītu liela apjoma rakstu. Izskatīsim tikai daļu no tām. Šamrovs pauž viedokli, ka Latvija, saņēmusi dāvanā neatkarību, nav spējusi veiksmīgi attīstīties, valsts attīstības stratēģija faktiski neeksistē. Latvija tiecas iekļauties Rietumu "civilizētajā pasaulē", patēriņa civilizācijā, kurā nav vajadzīgi radoši un augsti izglītoti cilvēki. ASV zemais kultūras un izglītības līmenis ir apzināti izveidots ekonomisku mērķu vārdā, lai veicinātu patēriņa kultūru. Izglītotam cilvēkam būs grūtāk pārdot viņam faktiski nevajadzīgas lietas. Tādējādi arī Latvijas izglītības sistēmas degradācija kļūst pilnībā saprotama.

Atspēkojums: Publikācijā tiek izmantots Krievijas propagandas tradicionālais vēstījums par Latviju kā "neizdevušos valsti", šoreiz to pamatojot kā mērķtiecīgu ASV un Rietumu sazvērestību pret Latviju. Rakstā ir vairāki absurdi apgalvojumi. Viens no tiem – Latvijā, tāpat kā ASV, tiekot apzināti degradēta izglītības sistēma, lai patēriņa palielināšanas nolūkā izaudzinātu neizglītotu sabiedrību. Ja sekotu autora domai, tad arī Krievija Vladimira Putina vadībā jau ilgu laiku ir pilnīgi pakļauta ASV sazvērestībai – Maskavas un Sanktpēterburgas ielu veikalu skatlogi, kā arī preču un pakalpojumu reklāmas Krievijas televīzijas kanālos ir tādas pašas kā "uz patēriņu orientētajā" Latvijā un ASV. Arī daudzu Krievijas lielo pilsētu iedzīvotāju dzīvesveids iepirkšanās un izklaides ziņā daudz neatšķiras no cilvēku ieradumiem Rietumos. Arī apgalvojums par ASV "degradēto" izglītības sistēmu neiztur kritiku, jo ASV universitātes vienmēr bijušas starp pasaulē labākajām universitātēm. 2019. gada reitingu tabulā redzams, ka septiņas no desmit labākajām universitātēm pasaulē atrodas ASV.⁶

Maldināšana: Tīmekļvietne "sputniknewslv.com" 2019. gada 2. maijā publicēja rakstu "Vairākuma atriebība: kas kopējs Doņeckai un Rīgai".⁷ Vietne "bb.lv" publicēja rakstu ar līdzīgu saturu – "Kas kopējs Doņeckai un Rīgai".⁸ Abos rakstos pausts, ka Rīgai un Doņeckai ir daudz kopīga, vienīgā atšķirība – Ukrainā partiju atšķirīgās ideoloģiskās nostājas dēļ izcēlās pilsoņu karš. Līdzīgi arī Rīgā notiekot izrēķināšanās ar partiju, kas neietilpst valdošajā koalīcijā.

Atspēkojums: Pirmkārt jau jānorāda, ka Ukrainā notiek nevis pilsoņu karš, bet gan militāra Krievijas agresija, kas daļēji tiek īstenota ar Ukrainas pilsoņu palīdzību. "Sputnik" raksts sākas ar apgalvojumu, ka pastāv kāda "speciāla Latvijas valsts politika attiecībā pret savu galvaspilsētu", turklāt tā esot absurda politika. Tas sakrīt ar "Saskaņas" politiķu 2019. gada Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā pausto, ka "tiek vajāta Rīga un rīdzinieki". Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) 2017. gada pētījumā "Latvijas reģioni un valsts ārpolitika: Krievijas faktora izpēte" tika secināts, ka Nila Ušakova vadībā tika mēģināts veidot no Latvijas atrautu Rīgas identitāti un ārpolitiku ar lielu piesaisti Maskavai.⁹ Tāpēc drīzāk jau Ušakovs un Rīgā ilgus gadus valdošā "Saskaņa" centās veidot "speciālu Rīgas politiku", kas ir pretrunā ar valsts prioritātēm.

Apskatāmajā rakstā manipulatīvā veidā tiek konstruēta versija par to, ka Rīgas domē notiekošais ir saistīts ar "ideoloģisku pretstāvi" vai vajāšanām etniskās piederības dēļ, nevis korupciju. Organizācija "Delna" jau 2013. gadā apkopoja informāciju par vairākiem korupcijas skandāliem Rīgas domes pārziņā esošajos uzņēmumos.¹⁰ "Delnas" apkopojumā norādīts, ka no "Rīgas namu pārvaldnieka" kontiem 2012. gadā pazudusi nauda, kā arī ziņots par "Rīgas namu" "pazaudēto" naudu, iepludinot 4,8 miljonus Rīgas pašvaldības uzņēmuma brīvo līdzekļu valūtas maiņas punktos. Un šī ir tikai maza daļa no jau 2013. gadā tapušā skandālu apkopojuma. Korupcijas skandāli kopš 2013. gada nav gājuši mazumā, tiem pievienojās "nanoūdens" tēma "Rīgas Satiksmē", fiktīvo darbinieku jautājums "Rīgas namu pārvaldniekā" u. c. LSM 2018. gadā apkopoto informāciju par shēmošanas, korupcijas un naudas izsaimniekošanas piemēriem¹¹ nekādi nevar uzskatīt par šauri politiski orientētu, bet tas jau Kremļa propagandistiem un ar Krieviju saistītajiem "medijiem" nav svarīgi. Svarīgi ir mēģināt mazināt "Saskaņas" elektorāta iespējamo vilšanos līdz šim atbalstītajā politiskajā spēkā, kā arī diskreditēt Latviju, kur valdība it kā nepamatoti iejaucas pašvaldības darbā. Zīmīgi, ka Krievijas organizēto dezinformācijas kampaņu vēstījumi par šo tēmu saskan ar "Saskaņas" vēstījumiem.

Maldināšana: Tīmekļvietnes "eadaily.com" un "lv.sputniknews.ru" 10. maijā publicēja rakstus "Organizatori: "nemirstīgo pulks" Rīgā pulcināja 20 000 cilvēku"¹² un "Kurš "iekļuva" Uzvaras dienā Latvijas NBS formā: Pabriks pieprasa sodīt "nelieti""¹³. Tīmekļvietnes "eadaily.com" un "Sputnik" informēja, ka Latvijā akciju "Nemirstīgais pulks" apmeklēja aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.

Atspēkojums: Saskaņā ar ziņu aģentūras LETA datiem gājienā piedalījās ap 4000 cilvēku, kas ir piecreiz mazāk, nekā apgalvots Krievijas informācijas resursos.¹⁴ Otrā pasaules kara un sevišķi 9. maija tēma ir viena no visaktīvāk izmantotajām tēmās Krievijas propagandā un dezinformācijā pret Latviju kopš 2005. gada. Apzinoties, ka dzīvu palikušo kara veterānu skaits ar katru gadu strauji sarūk, Krievijā tika ieviesta akcija (precīzāk – tika pārņemta no viena reģiona), kas dod iespēju izstiept laikā Otrā pasaules kara tēmu tik ilgi, cik nepieciešams. Jaunā akcija dod iespēju arī jauniešiem iet ar karā kritušo senču plakātiem. Dalībnieku skaita mākslīga palielināšana ir jau ierasta prakse, ja runa ir par visdažādākajiem publiskajiem masu pasākumiem, kuri ir izdevīgi Kremļa pozīcijai.

1 Holger Roonemaa, Inga Spriņģe. Viņi apgalvoja, ka vada neatkarīgus medijus. Realitātē viņus vadīja Maskava. 29.08.2018., Re:Baltica, https://rebaltica.lv/2018/08/vini-apgalvoja-ka-vada-neatkarigus-medijus-realitate-vinus-vadija-maskava/

2 Turpat.

3 Из рук в руки: кто и за какую сумму купил Прибалтику, https://baltnews.lv/riga_news/20190505/1022932663/iz-ruk-v-ruki-kto-i-za-kakuyu-summu-kupil-pribaltiku.html

4 Nīstades miera līgums starp Krieviju un Zviedriju, https://histdoc.net/nystad/nystad_de.html

5 Стратегия "чего изволите". Кто и почему диктует Латвии, куда ей идти, https://baltnews.lv/authors/20190506/1022979323/strategiya-latvia-kuda-idti.html

6 World University Rankings 2019, https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/2019/world-ranking#!/page/0/length/25/sort_by/rank/sort_order/asc/cols/stats

7 Месть большинства: что общего у Донецка и Риги, https://lv.sputniknews.ru/Latvia/20190502/11470953/Mest-bolshinstva-chto-obschego-u-Donetska-i-Rigi.html

8 Что общего у Донецка и Риги, https://bb.lv/statja/politika/2019/05/02/pochemu-pravitelstvo-latvii-nenavidit-rizhskuyu-dumu

9 Sk. vairāk: M. Cepurītis, A. Kudors. Latvijas reģioni un valsts ārpolitika: Krievijas faktora izpēte. Rīga, APPC, LU Akadēmiskais apgāds, 2017.

10 Delna: Esošās Rīgas domes korupcijas skandāli. 29.05.2013., http://providus.lv/en/article/delna-esosas-rigas-domes-korupcijas-skandali

11 E. Puriņa. 12 skaļākie korupcijas skandāli Ušakova vadītajā Rīgas pašvaldībā. 17.12.2018., LSM, https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/12-skalakie-korupcijas-skandali-usakova-vaditaja-rigas-pasvaldiba.a303226/

12 Организаторы: "Бессмертный полк" в Риге собрал 20 000 человек, https://eadaily.com/ru/news/2019/05/09/organizatory-bessmertnyy-polk-v-rige-sobral-20-000-chelovek

13 Кто "пробрался" на День Победы в форме НВС Латвии: Пабрикс требует наказать "негодяя, https://lv.sputniknews.ru/Latvia/20190511/11536620/Kto-probralsya-na-Den-Pobedy-v-forme-NVS-Latvii-Pabriks-trebuet-nakazat-negodyaya.html

14 Rīgā "Uzvaras dienas" gājienā piedalījušies vismaz 4000 cilvēki. 09.05.2019., "Apollo", LETA, https://www.apollo.lv/6679687/riga-uzvaras-dienas-gajiena-piedalijusies-vismaz-4000-cilveki