Pēc Jāņu dziesmām un alus esam atpakaļ atkal pie ikdienas dzīves uzturēšanas jeb naudas pelnīšanas, un joprojām aktuāla tēma ir melnā nauda jeb cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Bet, ja esat pamanījuši, cīņā pret to ne mazums ir jau ir izdarīts. Un man tiešām liekas svarīgi, lai katra Latvijas amatpersona, runājot par šo tēmu, no jebkuras tribīnes sāk ar pozitīvo – jau izdarīto. It sevišķi, ja pirms tam ir bijušas amatpersonas, kas Latviju varētu būt tīši nomelnojušas – vairāk, nekā tas ir bijis nepieciešams, tad tagad vajag pozitīvo.
Uzņēmējiem tas ir svarīgi, jo uzņēmēji ir iesnieguši kaudzi atskaišu bankām, mazāku, bet – kaudzi atskaišu Uzņēmumu reģistram, tāpat nav aizmirsts VID un pat statistika, paralēli notiek datu drošības un arī naudas izcelsmes auditi vai priekš izpētes, tiek vērtēts, kā lai iegūst datus par darījuma partneriem, tiek veidotas jaunas uzskaites sistēmas un citi likumā noteikti pasākumi. Birokrātija ir izveidojusies lielāka, kā jebkad. Un tomēr ar loģiku un pacietību visi priekšraksti tiek pakāpeniski izpildīti un gribētos to dzirdēt publiski. Vajadzīgs rezultāts.
Latvijā uzņēmējiem neviens nekompensē to, ka šajā Eiropas zemes pusē sankcijas pa biznesu sit skarbāk, ne kā valstīs, kas tradicionāli mazāk tirgojās ar dažādu ierobežojumu skartajām Austrumu teritorijām. Tikmēr mums Latvijā, visiem ir jāizdara savs mājasdarbs, lai pret mums vismaz netiktu ieviesti jauni ierobežojumi un tas tiek darīts. Turklāt – tādu pašu mājasdarbu vēl par katru savu uzņēmumu veic ārpakalpojuma grāmatvežu un nodokļu konsultanti, tāpēc dokumentu, bez kuriem bizness līdz šim mierīgi izdzīvoja, ir kļuvis tiešām ļoti daudz. Vistrakāk iet tiem, kas fizisku personu datu aizsardzības prasības ievieš atsevišķi no uzņēmumā jau esošajām IT sistēmām, bet vēl ir tādi, kas to visu cenšas apstrādāt manuāli. Viņi lamā valdību, bet vajadzētu lamāt tos, kas pārmērīgi nomelnoja Latviju.
Aizejiet uz banku atvērt kontu un pamēģiniet nepateikt bankai taisnību par patiesā labuma guvējiem. Aizejiet uz Uzņēmumu Reģistru – pamēģiniet tur neatklāt patiesā labuma guvējus! Paņemiet Lursoft, paņemiet Firmas.lv, citas datubāzes un redzēsiet – mēs katram uzņēmumam varam atrast patiesos labuma guvējus. Un ja dati nebūtu pareizi – par to draud arī kriminālatbildība, tāpēc tie ir pareizi vai arī kāds atbild par to pareizību. Faktiski pēdējie bastioni ir palikuši slēgtās akciju sabiedrības un ārvalstu filiāles. Tomēr, arī tajās skaidrība ir ieviesta vismaz datu bāžu un banku līmenī.
Paliek cilvēciskais faktors, bet – kā jau teicu – par to kādam jau tagad ir jāatbild. Tikmēr riski ir ļoti daudziem uzņēmumiem, kas bieži vien ir mūsu "dzīves sula" jeb svarīgi nodokļu maksātāji un darba devēji – tie ir populārākie zīmoli, kuros ir tikušas izvietotas ārvalstu investīcijas. Bieži tās ir bijušas investīcijas no Austrumiem. *Lato Lapsa savā pētījumā avīzei "Diena" rakstīja, ka 31 no 50 lielākajiem Latvijas zīmoliem pieder ārzemniekiem. Mums ir daudz slēgtu akciju sabiedrību, par kuru patiesajiem labuma guvējiem lielāko tiesu jau ir noziņots Uzņēmumu reģistram. Problēma var rasties, ja patiesā labuma guvēji tomēr ir slēpti aiz kādas personas, ievērojot labākās ofšoru tradīcijas un varbūt pat pārliecībā, ka nekas jau liels nebūs "ja mēs, tāpat kā ofšoros", arī Latvijā direktoriņu – rīkotāju uztaisīsim arī par patiesā labuma guvēju, bet šoreiz problēmas var gan rasties, taču ne tikai "direktoriņiem" vai īpašniekam, ja direktoriņš nolemj šo uzņēmumu pārdot vai nomirst, bet arī budžetam, jo lielākajos un iecienītākajos uzņēmumos Latvijas ārvalstu naudai liela ietekme. Kas notiks, ja tādā uzņēmumā atklāsies "sankcijām pakļauta nauda", vai valstij ir mehānisms, kā pārņemt uzņēmumu, kurā ir ieguldīti noziedzīgi iegūti līdzekļi? Ja nav, tad tas būs jauns prihvatizācijas vilnis! Faktiski nevis būs, bet jau ir klāt, jo likums jau atļauj "atņemt" šādu uzņēmumu.
Vietējā kapitāla pārstāvība Latvijas 50 apgrozījuma ziņā lielāko un iecienītāko produktu zīmolu uzņēmumos ir neliela, to jau vairākkārt ir apliecinājušas dažādas analīzes, par ko ir publikācijas, piemēram, jau pieminētā Lato Lapsas publikācija laikrakstā "Diena", tāpēc ņemot vērā uzņēmumu īpašnieku mītnes zemi grūti nenovērtēt šo uzņēmumu tautsaimniecisko nozīmi un ietekmi uz budžetu. Tikai neliela daļa vadošo uzņēmumu, kuru dalībnieku sastāvā nav neviena nerezidenta jeb ārvalstu ieguldījumu, faktiski pārstāv Latvijas privāto kapitālu. Citēju Lursoft IT valdes locekles Daigas Kiopas iepriekš uzsvērto: "ir būtiski noskaidrot dalībnieku struktūru, jo īpaši tagad, kad finanšu sektorā īpaša uzmanība tiek pievērsta "zini savu klientu" principa ievērošanai". Tagad Uzņēmuma Reģistra dati atsedz tos gadījumus, kad nerezidents no Eiropas investējis Latvijā, bet nauda ir nākusi, piemēram, no Krievijas vai Uzbekistānas. Tas liek apskatīt šo jautājumu vēl no cita aspekta, ka tiesiskā forma "akciju sabiedrība" neļauj precīzi noskaidrot akcionāru pārstāvības valsti.
Tagad ir jautājamus, kā budžetu ietekmēs tie gadījumi, kad slēgto akciju sabiedrību direktori "ir nodeklarēti" arī par "labuma guvējiem"? Vai notiks jauna īpašumu pārdale?
*Citēju: Mīlētāko patēriņa produktu zīmolu saimnieku vidū ir vēl nomācošāks nerezidentu īpatsvars – no 50 iecienītākajiem zīmoliem 62% kontrolē nerezidenti. Pirmajā desmitniekā ir tikai divi vietējā kapitāla uzņēmumiem piederoši zīmoli – Lido un Rūjienas saldējums (sarakstu pievienoju zemāk, avots: Lursoft).
Tātad arī tādiem Jāņu zīmoliem, kā "Bauskas" vai "Tērvetes alus" parādās ārvalstu kapitāls vai arī parādās komentāri, ka tur esot ārvalstu kapitāls. Tad nu šobrīd šāda informācija sāk spiesties ārā pa visiem stūriem un Uzņēmuma reģistra metodes, kopā ar (ja nepieciešams – operatīvajām metodēm ļauj visu noskaidrot).
Nākamos gadus "melnās naudas atgriešana budžetā" vai "privatizēšana" būs Latvijas politiskās dzīves sula, tas noteikti sakārtos tirgu, jautājums – vai esam tam gatavi, nepazudinot uzņēmumus!
*Latvijas iemīļotu Zīmolu Uzņēmumi ar Kapitāldaļu īpašnieku – nerezidentu daļām. Tas ir ar Ārvalstu investīcijām pamatkapitālā, secībā, kādā tie bija publicēti avīzē Diena, pēc nodokļu nomaksas, pieminot ārvalstu kapitālu:
Ekselence AS Rīgas piena kombināts, Kārums SIA Rīgas Piensaimnieks, Laima SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija, Dobele AS Dobeles dzirnavnieks, Ādažu čipsi SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija, Lido AS LIDO, Spilva (majonēze, kečups, mērces) SIA Orkla Foods, Pols AS Rīgas piena kombināts, Francis SIA BALTTUR-R, Rūjiena SIA Rūjienas saldējums, Liepkalni SIA LIEPKALNI, Mangaļi SIA Cido Grupa, Iļģuciema (kvass, veselības, iesala) SIA ILGEZEEM, Lāči - SIA LĀČI, Tērvetes AS TĒRVETES AL, Cido SIA Cido Grupa, Dzintars (piena produkti) SIA Rīgas Piensaimnieks, Spilva SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija, Selga SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija, Ķekava Akciju sabiedrība Putnu fabrika Ķekava, Staburadze SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija, Gutta SIA Orkla Foods Latvija, Bauskas SIA BAUSKAS ALUS, Užavas SIA UŽAVAS ALUS, Hercogs AS RĪGAS DZIRNAVNIEKS,
*Lato Lapsa un Lursoft dati: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/lielakajos-un-iecienitakajos-uznemumos-arvalstu-naudai-liela-ietekme-14196088 Diena 2018 gads.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!