Āris Jansons: 'Lošarik' – varoņu neprāts  (133)

Pirms nedēļas Barenca jūrā Krievijas jūras kara flotes ar kodolenerģiju darbināmā zemūdenē aprāvās 14 virsnieku dzīvības. Citi zaudējumi netiek precizēti, jo notikumu pārklāj biezs slepenības pārsegs. Galu galā, pēc mediju ziņām, cietušais militārais līdzeklis atrodas nevis vienkārši kara flotes, bet "flotes flotē" – GUGI (Galvenā dziļūdens izpētes pārvalde) – pakļautībā. Šī pārvalde esot viena no slepenākajām Krievijas Bruņoto spēku elites grupām, tiek saukta arī par zemūdeņu flotes specvienību un atskaitās tieši aizsardzības ministram.

Lūk, tāpēc atklātībā nonākušu ziņu par traģēdiju pagaidām nav nemaz tik daudz. Un tomēr – īpaši slepenā negadījuma sakarā informācijas slēpšanas intensitāte izrādījusies viļņveidīga. Sākumā Kremļa runasvīrs pauda, ka nekas netiks stāstīts milzu slepenības dēļ. Tomēr drīz pavīdēja ziņa par bojāgājušo diviem visaugstākajiem valsts apbalvojumiem un augstajām virsnieku dienesta pakāpēm. Tad uzpeldēja visu bojāgājušo vārdu, uzvārdu un dienesta pakāpju uzskaitījums. Tika pausts, ka flotes virsnieku apbedīšana notikšot slepenībā, taču vēl pēc dažām dienām kļuva pieejamas ziņas par viņu bērēm Sanktpēterburgā, pat ar kapa pieminekļu attēliem. Saka, ka militāristu vāros atklātuma asnus apsteiguši žurnālisti, kas paši precizējuši zemūdens aparāta nosaukumu, kara daļas numuru Pēterhofā, publicējuši pirmos zināmos bojāgājušo vārdus, piespiežot armijniekus atsegt kaut dažas notikuma detaļas.

Atklātuma vilnīšu amplitūda valsts noslēpuma jūrā, saprotams, ir tikpat kā nemanāma. Bet tieši šis noslēpums ir traģēdijas sāls. Kā vārdā bojā gājušajiem kara jūrniekiem bija jāziedo savas dzīvības? Vai tiešām 14 augsti virsnieki, no tiem septiņi pirmā ranga kapteiņi (augstākas ir tikai četras admirāļu pakāpes), bija sapulcināti ikdienišķai un miermīlīgai jūras dzelmes izpētei, biometrisko mērījumu veikšanai dziļūdens kodolaparātā, kas var iegremdēties trīsreiz dziļāk nekā citas līdzīgas konstrukcijas zemūdenes?!

Jebkurš kara flotes lietu zinātājs pateiks, ka tik daudzu augsta ranga virsnieku klātbūtne liecina par neierastu zemūdens uzdevumu – izskatās, ka viņi savākti kopā kādai īpaši svarīgai lietai. Izpausts, ka dziļūdens aparātā bijis pat civilists, iespējams, kādas nozares zinātnieks vai arī augsta amatpersona, kurš varonīgi izglābts. Šā cilvēka vārdu un ieņemamo amatu oficiālā Maskava, protams, neizpaudīs, jo tas varētu būt pavediens, kas tītos tuvāk zemūdens kodolaparāta ārkārtīgi slepenajam uzdevumam. Lai gan, nevar izslēgt, ka – līdzīgi kā dubultaģenta Sergeja Skripaļa indēšanas gadījumā – arī šis vārds kļūs zināms ātrāk, nekā šobrīd domājam, – tīši pieļautas informācijas noplūdes vai kopā saliktu faktu analīzes rezultātā.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pāris dienas pēc notikušā pavēstīja, ka bojāgājušie "likvidēja aizdegšanās perēkli, izglāba savus biedrus un dziļūdens aparātu". Pēc sēru pasākuma Sanktpēterburgā ir izplatījies cits formulējums, kuru atsevišķi mediji piedēvē Šoigu vietniekam Andrejam Kartopolovam, – "par savas dzīvības cenu viņi izglāba savus biedrus, savu kuģi, nepieļāva planētas mēroga katastrofu".

Noslepenotās traģēdijas apstākļos šāda teksta versija, ja tā atbilst patiesībai, vedina domāt, ka runa nav tikai par dziļūdens aparāta lomu diversijās, lai iznīcinātu zemūdens infrastruktūru, sakaru kabeļus, un svešu izlūkstaciju pētīšanā un neitralizēšanā.

Kas gan "planētas mēroga katastrofu" vēl vairāk sološs varēja apdraudēt pasauli, ja ne atomzemūdenes kodolreaktora sprādziena briesmas? To, ka kodolreaktors bija briesmās, var nojaust pat no vairākām augsto amatpersonu izteikumu strēmelēm, taču aizsardzības ministra vietniekam piedēvētais izteikums uzjunda "sazvērestības teoriju" emocijas.

Jau izskan versija, ka runa var būt par jaunām superslepenām iekārtām, par jaunām masu slepkavošanas torpēdām, par Putina superieroča "Poseidon" izmēģinājumiem, par kuru nobeigumu Krievijas prezidents paziņoja pirms pāris nedēļām. Šādas runas, ja vien tā nav patiesība, veicina kaimiņzemes militārās un politiskās elites regulārā plātīšanās ar aizvien viltīgākiem un šausminošākiem masu iznīcināšanas ieročiem.

Nemaz neapšaubot krievu kara jūrnieku drosmi un pašaizliedzību, glābjot apkārtējo pasauli no vēl lielākas nelaimes, nekā ir notikusi, atliek secināt, ka viņu augstākie militārie un civilie komandieri turpina to pašu balansēšanu uz neprātīgā riska robežas, kas jau ne pirmo gadu saskatāmi izpaužas Krievijas kara lidmašīnu un kara kuģu ārkārtīgi bīstamajos pietuvošanās manevros. Protams, kaimiņzemes tīmekļa vietņu un tālrādes kanālu ierindnieki var turpināt dēvēt tos par izdomas, bezbailības un meistarības paraugiem, lai pasmietos par pārbiedēto pretinieku. Izaicinošo gaisa cilpu un jūras viļņu griešanas iluzionistiem gan derētu atcerēties citus krievu karavīru drosmes piemērus – tos dažus zināmos gadījumus, kad skaidri domājoši padomju virsnieki patstāvīgi pieņēma lēmumu un novērsa patiesi planētas mēroga vājprātu – kodolkara izcelšanos.