Delfi foto misc. - 54307
Foto: LETA

Saistībā ar pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu itin bieži kā arguments tiek minēta pašvaldību iespēja attīstīties un augt straujāk. Neieslīgstot detaļās par reformas nepieciešamību vai piedāvāto modeli, jau šobrīd pašvaldībām ir iespēja izmantot dažādus instrumentus, lai augtu straujāk un saviem iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvāku dzīves telpu, bet uzņēmumiem – biznesu atbalstošu vidi. Viens no šādiem instrumentiem ir publiskā un privātā partnerība, par kuru līdz šim viedokļi bijuši ļoti dažādi. Taču Siguldas piemērs un pieredze gandrīz 20 gadu garumā rāda, ka ar pašvaldības un privāto partneru godprātīgu, caurskatāmu un mērķtiecīgu iesaisti šī sadarbības forma ir efektīva un rada priekšrocības visām iesaistītajām pusēm.

Pozitīva pieredze trīs dažādās nozarēs

Šobrīd Siguldas pašvaldībai ir trīs koncesijas līgumi privātās publiskās partnerības ietvaros – tas nozīmē, ka pašvaldībai piederošas infrastruktūras uz noteiktu laiku ir nodotas ekspluatācijā privātiem uzņēmumiem, kas tajās investē savu kapitālu. Līgumu darbības sākumposmā mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas konkursa kārtībā piesaistīja privāto kapitālu. Pirmo līgumu noslēdzām jau 2002. gadā, uz 30 gadiem nododot gaisa trošu vagoniņu pār Gauju koncesijā uzņēmumam "LGK atrakcijas". Lai gan gaisa trošu ceļš ir pašvaldības īpašums, viss, kas ieguldīts tā infrastruktūrā, atjaunošanā, modernizēšanā un uzturēšanā, ir privātais kapitāls, kur šodien redzam ļoti labu pienesumu pilsētas attīstībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!