Nāku no Jelgavas, un jau skolas laikā sapratu, cik svarīga dzīvē ir darba pieredze. Četrus gadus nostrādājis, vienlaikus mācoties, nolēmu, ka jādodas uz Rīgu, kur būtu vairāk iespēju augt, mācīties no labākajiem pavāriem, ēdinātājiem nozarē.
Rīgā sāku strādāt pie tolaik, manuprāt, izcilākā, iedvesmotākā šefpavāra – Mārtiņa Sirmā. Pēc gada, lai arī biju pateicīgs par iespēju, sapratu, ka spēju darīt vairāk, nekā dotajā brīdī uzņēmumā tika no manis gaidīts. Nākamajā darba vietā jutu milzu personīgu atbildību par uzņēmumu, lai arī darba pienākumos ietilpa pārraudzīt tikai virtuvi. Pieredzes trūkums lika sevi manīt, un nolēmu palikt pie virtuves darbiem. Pāris mēnešus tikai gatavoju, un, kad jutos atguvies no visa, kas nospieda, devos uz Krieviju palīdzēt atvērt ēdināšanas uzņēmumu, kurš veiksmīgi darbojas un aug arī šodien, ne reizi nepiedzīvojis negatīvu bilanci. Mans galvenais uzstādījums izstrādājot ēdināšanas koncepciju tur bija konsekvence, kas līdz šim bijusi panākumu atslēga.