Foto: Privātais arhīvs
2019. gada sākumā Latvijas Pašvaldību savienībā notika Novadu apvienības valdes tikšanās ar jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Viens no sarunas tematiem bija pašvaldību reforma, kas ir viena no jaunās valdības prioritātēm. Pašvaldību vadītāji vairākkārt uzsvēra, ka reģionālo reformu var veikt tikai tad, ja pamatīgi izpētīta situācija pašvaldībās. Ministrs solīja reformu organizēt savstarpējā sadarbībā, cieņā, virzoties uz kopīgu rezultātu, kā arī pieļāva, ka apsveicama būs pašvaldību brīvprātīga apvienošanās, kaut gan tagad tiek izteikts viedoklis, ka apvienošanos noteiks ar likumu. Līdzīga saruna nesen notika, ministram tiekoties ar Jelgavas novada, Ozolnieku novada un Jelgavas pilsētas deputātiem. Šajās tikšanās reizēs gan ministrs, gan pašvaldību vadītāji bija vienisprātis, ka valstī aktuāli ir daudzi jautājumi, kas veicami, bet kā viens no problēmjautājumiem tika minēts arī jautājums par pašvaldības policiju.

Negribu provocēt un radīt lieku ažiotāžu, tomēr jautājums par pašvaldības policijas vietu un lomu Latvijas tiesību aizsardzības sistēmā ne tikai manī, bet arī daudzos citos raisa pārdomas un prasās pēc precīzāka skaidrojuma.

Ik pa brīdim uzjundī diskusijas par pašvaldības policiju. Jau agrāk esmu aktualizējis šo jautājumu.1 No savas pieredzes varu apgalvot, ka valstī joprojām nav saskaņota un norobežota valsts izpildvaras un pašvaldības institūciju atbildība par publiskās kārtības, sabiedrības drošības, cilvēka tiesību un brīvību nodrošināšanu, kā arī palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem administratīvajā teritorijā. Drīzāk tai joprojām ir tendence valstij paredzētos pienākumus deleģēt pašvaldībām, pārkāpjot likumā noteikto prasību vienlaicīgi ar deleģējumu tam paredzēt arī finansējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!