Āris Jansons: Ķīlnieks no Latvijas naftas karu jūrā  (54)

"Grace 1" turēja aizdomās par jēlnaftas vešanu no Irānas uz pārstrādes rūpnīcu Sīrijā, pārkāpjot pret valdību Damaskā vērstās Eiropas Savienības (ES) sankcijas. Teherāna to noliedza un pieprasīja tankkuģi atbrīvot.

Irānas hierarhija, ieskaitot pat augstāko līderi Ali Hamenei, atkārtoti brīdināja, ka Teherāna atdarīs, ja Lielbritānija neatsvabinās "Grace 1". Tūdaļ pēc tam, kad Gibraltāra tiesa pagarināja šā tankkuģa aizturēšanu uz mēnesi, pienāca ziņa, ka Ormuzas šaurumā Irāna sagrābusi zem britu karoga kuģojošo "Stena Impero." Tiesāšanās Gibraltārā bija noritējusi uz Irānas pieaugošo draudu fona, ka tā atbildēs līdzīgā garā, kāds ir bijis "klajais un vienkāršais pirātisma akts".

Ja nebūtu aizturēts "Grace 1", droši vien arī "Stena Impero" būtu kuģojis tālāk. Pirmajā gadījumā britu soli bija raksturojušas dažas dīvainības, kas sazvērestības teoriju piekritējus Spānijā vedināja paust, ka briti rīkojušies pēc amerikāņu norādes. Kā atzinis bijušais Zviedrijas premjers Kārlis Bilts, "britu rīcību varētu pamatot ar ES sankcijām pret Sīriju, - taču Irāna nav ES dalībvalsts. Savukārt ES principā neuztiepj savas sankcijas citiem, to mēdz darīt ASV."

Patiesībā oficiālā Londona iebilst pret Trampa administrācijas centieniem iesaldēt visu Irānas naftas eksportu kā daļu no savas maksimālo ekonomisko sankciju politikas, lai piespiestu Irānu atsākt sarunas par 2015. gadā noslēgto kodoldarījumu. Briti uzskata, ka ASV nostāja nav produktīva un var tikai piešķirt trumpjus stingrā kursa piekritējiem Teherānā. Irāņu redzējumā britu rīcībai nebija nekā kopīga ar ES embargo, bet tai bija sakars ar vēlmi atbalstīt ASV spiedienu uz Irānas naftas eksportu, - vieglāko ceļu, kā Irānas ekonomiku nospiest uz ceļiem.

Tagad mediji ziņo, ka Vašingtonai esot riskants jauns plāns - "Sentinel" - naftas tankkuģu pasargāšanai no Irānas uzbrukumiem. Baltais nams plānojot sūtīt ASV kara flotes kuģus palīdzēt pavadīt tankkuģus Persijas līcī, apsargājot tos no iespējamas Irānas agresijas. Daļa ekspertu brīdina, ka tas var prasīt lielus izdevumus un palielināt abu valstu ieraušanu karā, kuru neviens negrib.

Runa nav tikai par ASV karakuģiem, - Vašingtona pieliekot pūliņus, lai izveidotu starptautisku koalīciju, kuras kara flotes rīkosies kopīgi, lai pasargātu komerciālos naftas tankkuģus, kas dodas pa Ormuzas šaurumu un tam piegulošajām jūrām. Pat no Pentagona atskan brīdinājumi, ka šāda misija var izvērsties par tiešu konfrontāciju. Cik zināms, Eiropas sabiedroto starpā pagaidām nav vienprātības par atsaukšanos uz šo ierosmi, bet ir skaidrs, ka Lielbritānija un Francija to īsti nevēlas.

Kuģu savstarpējas aizturēšanas incidentu sāls tomēr ir sankcijas par Irānas darbībām kodolieroču iegūšanā un ražošanā. Pēc ASV pieprasījuma ārkārtas sēdi par Irānas kodolieroču programmu nupat noturējusi Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA). Noskaidrojies, ka Irāna ir ieguvusi vairāk urāna nekā pieļāva tā sauktais Irānas darījums jeb 2015.gada vienošanās un šim urānam ir arī augstāks bagātināšanas līmenis. Tas nozīmē, ka Irānai ir pieejams daudz vairāk izejmateriālu, kas nepieciešami atomieroču ražošanai. "Irāna palielina kodolmateriāla ražošanu un uzvedas kā huligāns, lai izdarītu spiedienu uz apkārtējiem," secina Norvēģijas "Aftenposten". Starptautiskais atomenerģijas uzraugs nav nācis klajā ar jauniem risinājumiem, tātad ir nepieciešams jauns diplomātisks impulss.

Sankcijas kā viskārdinošākā nemilitārā atbilde, kā izrādās, tikai mudinājušas Irānu uz negantāku pretdarbību. Muskuļus audzējuši konservatīvie spēki Irānas diktatūras aprindu iekšienē. Uz šā fona tapa ASV prezidenta lēmums izstāties no 2015.gada kodoldarījuma ar Irānu, kas bija iecerēts, lai tās atomprogramma būtu kontrolējama.

Tomēr Irāna nav reaģējusi ar lūgumu ASV pēc nākamā sarunu raunda, ko ir vēlējies Donalds Tramps. Teherāna drīzāk vēlas, lai ASV sankciju iedarbību atvieglotu Eiropas valstis. ES, Francija, Vācija un Lielbritānija vēlas saglabāt 2015. gadā noslēgto Irānas darījumu. Dilemma ir tāda, ka jebkāds sabiedroto mēģinājums darboties pretī ASV sankcijām sarežģīs to attiecības ar Vašingtonu.

Militāras darbības risks Persijas līča rajonā joprojām ir augsts, neatkarīgi no tā, cik ļoti Baltā nama saimnieks vēlas no tā izvairīties. Pat ar novājinātu ekonomiku Irāna jūtas militāri spēcīga, lai radītu problēmas ASV, ja tās pietuvosies kara robežai. Kā raksta ģeopolitiskās izlūkošanas vietne "Stratfor", "Irāna apzinās, ka Tramps par katru cenu vēlas izvairīties no kara, un tāpēc Irāna rīkojas, lai pārliecinātu pasauli, ka tā ir vairāk nekā gatava kara riskam un ka vienīgā alternatīva, kā izvairīties no kara, ir atlaist vaļīgāk sankciju grožus."

Pārkāpumos vainotais nav tikai jāšausta ar pātagu, tam ir jāpiedāvā arī pīrāgs. Kad tiek ieviestas sankcijas, kas ir pietiekami stingras, lai nopietni kaitētu valstij, kas tām pakļautas, tās var veicināt pat lielāku saasinājumu. Nav brīnums, ka tāds ir arī Irānas gadījums. Aizvadīto dienu norises diemžēl liecina par labu prognozei, ka pašreizējās krīzes visticamākais iznākums var izrādīties ASV ierobežota trieciena scenārijs.

Krīzei plešoties plašumā, Vašingtona nav pateikusi neko jaunu par to, kā citādi tā grasās atturēt Irānu no uzbrukumiem tankkuģiem un nepieļaut tās kodolambīciju sasteigtu piepildīšanu.