Jānis Krievāns: Lai robots ir draugs, ne drauds  (9)

Taču neatkarīgi no robotizācijas un automatizācijas pakāpes dažādās nozarēs vienmēr visaugstāk kotēsies tādas spējas kā empātija, radošums un spēja adaptēties dažādos apstākļos. Tās ir svarīgi attīstīt jau kopš bērnības, un nav labākas vietas šādu kognitīvi sociālo spēju attīstīšanai kā skolas ar pārdomātu un uz bērna vispārējo attīstību vērstu mācību programmu. Kā vienu no tādām var minēt uzņēmējdarbības izglītības programmu, kas Latvijā darbojas jau 27 gadus un ir pieejama 220 skolās visā Latvijā.

No teorijas uz prasmēm

Šīs vasaras sākumā Francijas pilsētā Lillē notika Uzņēmējdarbības izglītības samits, kurā kā Latvijas pārstāvji piedalījāmies arī mēs – lielākā izglītības organizācija "Junior Achievement Latvia" ("JA Latvia"). Secinājumi pēc tā ir skaidri un nepārprotami – skolām, mācību programmām ir jāpārorientējas no tīras teorijas uz dzīves prasmju integrēšanu mācību programmās. Turklāt ieteicams, lai apstākļi skolās sāktu tuvināties reālajai darba videi – no rindā izkārtotiem soliem, kur bērni sēž pa vienam vai divatā, uz darbu grupās brīvākā vidē.

Šīs atziņas pauda nevis izglītības sistēmas ierēdņi, bet gan pasaules lielāko kompāniju, tādu kā "FedEx", "Nestle", "Ernst&Young", VISA, "Microsoft", un citu uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji, aplūkojot izglītības programmas no biznesa skatpunkta. Tas šiem secinājumiem piešķir īpašu svaru, jo spriedumi ir balstīti ilggadējos novērojumos darba tirgū un saskan ar nākotnes tirgus prognozēm – sociālās spējas būs vienas no svarīgākajām veiksmīgā nākotnes karjerā.

Jādomā plašāk

Nereti kā droša izglītības un karjeras izvēle tiek minētas STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātne un matemātika) disciplīnas. Nenoliedzami, Latvijā un arī citur Eiropā trūkst eksakto zinību pārstāvju, jo īpaši informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Taču ir jādomā plašāk – ir nepieciešamas arī tā dēvētās "softskills" jeb dzīves prasmes, lai sabiedrība spētu attīstīties ne tikai lineāri, bet arī plašumā, paverot jaunus apvāršņus turpmākai izaugsmei.

Pagājušā gada Pasaules Ekonomikas forumā eksperti mēģināja identificēt prasmes, kas būs svarīgākās nākotnes darba tirgū, un izvēlētā desmitnieka sarakstā ne velti dominē tieši tās, kas vērstas uz sadarbību un spēju domāt līdzi, – kompleksa problēmu risināšana, kritiskā domāšana, radošums, cilvēkresursu vadība, spēja sadarboties un citas. Mūsdienu sabiedrību vada vizionāri, kuru idejas realizē speciālisti un savas jomas eksperti. Lai atklātu un attīstītu jaunietī spēju izdomāt konceptus, radīt idejas un iedvesmot apkārtējos, jau kopš skolas sola ir jādod iespēja sevi atrast un pierādīt dažādās dzīves situācijās.

"JA Latvia" īstenotā skolēnu uzņēmējdarbības programma ļauj izpausties visās iespējamās jomās – kļūt par uzņēmuma vadītāju, kuram ir vīzija par sasniedzamajiem mērķiem, mārketinga speciālistu, kurš strādā pie izstrādātā produkta popularitātes, tehnisko direktoru, kurš tur rūpi par izmantojamiem materiāliem, IT speciālistu, kurš saredz iespējas izmantot jaunākās tehnoloģijas... Šādi varētu turpināt bezgalīgi. Te jāatzīmē, ka skolēnu mācību uzņēmumu programma sniedz arī visaptverošas iespējas izmantot citos mācību priekšmetos gūtās zināšanas, papildinot tās ar praksē iegūtajām, tā veidojot skolēnu izpratni par uzņēmējdarbību kopumā. Pat ja visi skolēnu mācību uzņēmumu programmas dalībnieki nekļūs par veiksmīgiem uzņēmējiem, viņiem būs skaidrāks priekšstats par ekonomikas procesiem – gan makro, gan mikro līmenī. Līdz ar to jau tagad tiek veicināta iedzīvotāju izpratne par finanšu līdzekļiem, tā mazinot neapdomīgu aizņēmēju un citas finanšu kļūmes pieļaujošu cilvēku īpatsvaru sabiedrībā.

Draugs, ne drauds

Un tomēr – kā tur īsti ir ar tiem robotiem? Nenoliedzami, automatizācija un robotizācija arvien spēcīgāk ienāks mūsu visu ikdienā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pērn publicēja pētījumu, kas atklāja – "robotu darbaspēka" ietekme uz darba tirgu būs lielāka valstīs, kur mazāk tiek radīti produkti ar pievienoto vērtību. Nav lietderīgi vērtēt automatizācijas risku attiecībā pret profesijām, jo katras profesijas ietvaros specifika atšķiras – cik daudz nepieciešama emocionālā inteliģence, lai veiktu konkrēto darbu, un cik lielā mērā tās ir tehniskas iemaņas.

Taču jau tagad ir skaidrs, ka nav apdraudētas profesijas, kuras pieprasa sekojošas prasmes: sociālā inteliģence, tostarp spēja efektīvi vadīt sarunas sociālā saspringuma gaisotnē, ieskaitot spēju rūpēties par citiem vai atpazīt sensitīvus kultūras jautājumus; kognitīvā inteliģence – radošums un spēja kompleksi risināt jautājumus; uztvere un spēja pielāgoties, tostarp spēja veikt fizisku darbu nestrukturētā darba vidē. Līdz ar to šodien mūsu uzdevums ir izstrādāt izglītības pieejas, kas veicinātu šīs spējas un ļautu robotus uztvert kā tehnisko atbalstu, ne kā zināmu apdraudējumu, un skolēnu uzņēmējdarbības izglītības programma ir viena no tādām.