LET_9617200
Foto: LETA
Situācija ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju, neatkarīgi no tā, kurš patiesi ir vainīgs, šobrīd godu nedara nevienai no iesaistītajām pusēm – nedz Valsts Nekustamajiem īpašumiem (VNĪ), nedz arhitektes Zaigas Gailes birojam, nedz arī būvniekam "RERE būvei". Tas arī nepalīdz sasniegt galveno mērķi, pabeigt teātra ēkas rekonstrukciju kvalitatīvi un noteiktos termiņos. Ko no tā var mācīties un ko darīt tālāk?

Alternatīvais scenārijs

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība jau vairākkārt ir aicinājusi likumā skaidri nodalīt būvniecībā iesaistīto pušu atbildības un ieviest obligātajai civiltiesiskajai transportlīdzekļu apdrošināšanai (ОСТА) līdzvērtīgu apdrošināšanas režīmu, kas ietvertu arī kaitējuma nodarīšanas risku trešajām personām. Partnerība ir skaidri definējusi, kas notiktu, ja būvniecības procesa dēļ tiktu nodarīti zaudējumi trešajām pusēm, turklāt kā galvenais piemērs ir minēta tieši blakus esošo ēku saplaisāšana pieļauto kļūdu dēļ.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!