Varētu šķist, ka šāda publiska trakošana pret inovācijām ir unikāls, moderns vai pat pēdējo gadu fenomens, bet tā nav. Vīzdegunīgie "dīvāna inteliģenti", kuri lepojas ar savu izpratni par īstu šašliku un spēju izklaudzināt vissaldāko arbūzu, uzreiz minēs Franču revolūciju un steļļu laušanu, bet Cehs.lv mākslīgā intelekta laboratorijas vadītāja Kristapa Āla vietniece un sociālantropoloģijas katedras vadītāja Klementīna Aka sniedz savu eksperta viedokli:
Indivīdi ar bailēm uztver jebkuras izmaiņas, kurām ir potenciāls mainīt paradigmu kādā no sadzīves aspektiem. Ņemot vērā, ka cilvēki ir sociālas būtnes, kuru izdzīvošana ir atkarīga no apvienošanās kolektīvos, saskaroties ar potenciālu apdraudējumu, viņi to vokalizē, lai atrastu līdzīgi domājošos, vai cenšas pārliecināt citus indivīdus, lai palielinātu savas izdzīvošanas iespējamību. Šis nav unikāls precedents, tā ir cilvēces sastāvdaļa un tā ir skārusi ikvienu paaudzi. Pārsvarā šīs bailes izriet no izpratnes trūkuma, piemēram, kad 19. gadsimta vidū Semjuels Morze ieviesa ASV tam laikam revolucionāru komunikācijas formu – telegrāfu, viņa izgudrojumu turēja aizdomās par saistību ar melno maģiju un dievticīgie pat plēsa nost telegrāfa vadus. Cilvēki nereti izmanto amorālus pārliecināšanas veidus, ja tas izraisa spēcīgu emocionālu reakciju, piemēram, kad 19.gadsimta beigās Tomass Edisons cīnījās ar Nikola Teslu par ASV elektrifikāciju, lai parādītu cik bīstama ir Teslas proponētā maiņstrāva, Edisons publiski ar to nogalināja klaiņojošus kaķus un suņus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!