Mihaila Saakašvili laikā par to tika regulāri atgādināts un tam bija vērā ņemama rezonanse. Šāda Gruzijas esošās varas izturēšanās it kā sasaucas ar šīs valsts reālā vadītāja par pelēko kardinālu uzskatītā Bidzinas Ivanišvili deklarēto pozīciju, ka attiecības ar Maskavu jāuzlabo. Kā redzams no beidzamā laika notikumiem – domstarpībām abu valstu starpā – ar oficiālās Tbilisi apzinātu lielāku klusēšanu Kremlim ir par maz.
Nepietiek arī ar aizvien ciešākiem saimnieciskajiem kontaktiem abu valstu starpā, jo vismaz vārdos par starptautiskajiem orientieriem Gruzijas vadītājiem nākas runāt par kursu uz Rietumiem – tā viņiem liek darīt sabiedrības vairākums, kas Krieviju uzskata par agresoru un vēlas integrāciju Rietumos. Tas, visdrīzāk, ir galvenais iemesls, kādēļ Krievija draud sodīt ar dažādām sankcijām pret sevi pat visai labvēlīgi noskaņotu Gruzijas valdību. Var pieņemt, ka Kremlis vēlas padarīt šo Dienvidkaukāza valsti par pilnīgi atkarīgu vasali, kas nevarēs arī vārdos izteikt Maskavai nepieņemamu viedokli. Gruzija neapšaubāmi ir gards kumoss un kādēļ, lai bijusī metropole to nevēlētos atgūt savā pārziņā.