Konkurences padome (KP) nupat ir nākusi klajā ar paziņojumu par pārkāpuma lietas ierosināšanu pret Rīgas pašvaldību, kas pēc savas iniciatīvas ir sākusi īstenot vērienīgu privātās publiskās partnerības projektu (PPP) ES jauno prasību izpildei. Tas bija nepatīkams pārsteigums, kura sekas Latvijai var nākties izjust daudzu gadu garumā.
Nedaudz par kopējo situāciju. Ir jāatzīst, ka līdz daudzu ES ambiciozās likumdošanas prasību īstenošanai atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai šobrīd ir tik tālu kā līdz Mēnesim. Šī gada februārī Latvijas Zaļais punkts un SKDS publicēja pētījumu, kurā, atsaucoties uz "Eurostat" datiem, Latvija tika ierindota 24. vietā no 29 ES dalībvalstīm ar tikai 25,2% pārstrādāto atkritumu no kopējā atkritumu apjoma. Salīdzinājumam – Vācijā tie ir 70%! Protams, šī atpalicība ir ikvienam acīmredzama – mūsu piecūkotajos mežos lielo pilsētu tuvumā, lielgabarīta atkritumu kaudzēs pie mikrorajonu konteineriem, neoficiālajās "izgāztuvēs" ceļmalās un mazdārziņu rajonos utt.
ES likumdošana Latvijai, tāpat kā citām atkritumu jomā vēsturiski "atpalikušajām" dalībvalstīm, paredz nelielas atlaides jauno prasību izpildē. Taču, pat ņemot vērā šīs atlaides, mūsu valstij ir jāsasniedz sekojoši mērķi: 2022. gadā jāpanāk pilnīga bīstamo atkritumu, tajā skaitā sadzīvē izmantojamo bateriju, elektroierīču, spuldžu utt., atdalīšana no pārējiem atkritumiem jau to izmešanas brīdī. 2023. gadā tas pats jāpanāk attiecībā uz bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, bet 2025. gadā – attiecībā uz tekstilizstrādājumiem.
Vēl vairāk – līdz 2025. gadam Latvijai ir jāsasniedz 50% pārstrādāto atkritumu slieksnis no kopējā atkritumu apjoma, līdz 2030. gadam – 55%, bet līdz 2035. gadam 60% no radītajiem atkritumiem ir jātiek pārstrādātiem. Atgādināšu – šobrīd ir 2019. gads, un mēs pārstrādājam tikai 25%! Tas nozīmē, ka jau nekavējoties ir jāievieš mērķtiecīgi risinājumi atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes jomas sakārtošanai, liekot uzsvaru gan uz atkritumu šķirošanu, gan pārstrādi, gan sabiedrības attieksmes maiņu.
Par laimi, daudzas Latvijas pašvaldības neatkarīgi no valdības ir sākušas īstenot nozīmīgus projektus, kas atbilst jaunajai ES atkritumu apsaimniekošanas politikai un tuvina Latviju atkritumu direktīvas mērķu sasniegšanai. Milzīga nozīme šajā procesā ir Rīgas, kurā dzīvo trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, pašvaldības savlaicīgai izpratnei par nepieciešamību kardināli mainīt pastāvošo "četru zonu" atkritumu apsaimniekošanas modeli, kas vismaz 2015. gadā nodrošināja tikai aptuveni 10% atkritumu šķirošanu.
Pēc vairākus gadus ilgušām procedūrām ar pozitīvu rezultātu ir noslēdzies Rīgas domes konkurss par vienotas modernas Rīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi, kas balstās uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Paredzēts, ka jau no 15. septembra atkritumu apsaimniekošanu visā Rīgā pārņems Rīgas pašvaldības un tās privāto partneru kopīgi izveidotā AS "Tīrīga", lai turpmāk īstenotu virkni ambiciozu mērķu, no kuriem svarīgākais – šķiro visi, un Rīga kļūst par zaļāko pilsētu Latvijā un Eiropā. Te vien daži no plānotajiem pasākumiem – atkritumu šķirošana būs pieejama visiem rīdziniekiem bez maksas, Vecrīgas vēsturisko seju vairs nekropļos atkritumu konteineri, kas būs paslēpti pazemē, atkritumus savāks klusas un videi draudzīgas automašīnas... Lai to panāktu, jau sākotnējās privātā partnera investīcijas paredzētas 27 miljonu eiro apmērā, kopējām investīcijām daudzu gadu garumā sasniedzot pat 100 miljonus eiro!
Rīgas pašvaldības izvēlētā koncesijas procedūra paredz, ka visas investīcijas modernās atkritumu sistēmas ieviešanai nodrošinās privātais partneris, ko tas varētu atpelnīt savas darbības laikā. Ja pašvaldība būtu izvēlējusies citu atkritumu apsaimniekošanas modeli, ko vēlas Konkurences padome, tad visus ieguldījumus ES prasību nodrošināšanai būtu jāveic pašai pašvaldībai, tātad ieguldījumi gultos uz ikviena Rīgas pašvaldības nodokļu maksātāja pleciem. Tas nav rīdzinieku interesēs!
Diemžēl vērienīgais projekts, kas pilnībā vērsts uz ES noteikto mērķu izpildi un kalpo visas sabiedrības ilgtermiņa vajadzībām, netiek pienācīgi atbalstīts no valdības puses. Gluži pretēji – izskatās, ka dažu valdību veidojošo partiju politiķi to ir sākuši izmantot īstermiņa politisko mērķu vai pat ļaunāk – kādu sev piesaistītu personu saimniecisko interešu īstenošanai, kuras vēlētos Rīgas atkritumu apsaimniekošanas projektu izgāzt.
Kas par to liecina? Es pats varēju vērot atsevišķu politiķu pastiprinātu interesi par Rīgas atkritumu apsaimniekošanas konkursu Saeimā. 5. jūnija Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tika skatīts jautājums "Par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības projekta virzību", lai gan Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas projekts nekādā veidā nav saistīts ar Saeimas vai tās komisiju darbību, likumdošanas procesu vai citiem Saeimas deputātu kompetencē esošiem jautājumiem. Radās jautājums par šāda soļa leģitimitāti – proti, vai netiek pārkāptas Saeimas, tās komisiju un deputātu pilnvaras.
Otrkārt, Rīgas pašvaldības līgumu ar AS "Tīrīga" par jaunās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu ir apņēmusies vērtēt Vides un reģionālās attīstības ministrija. Ministriju satraucot neskaidrības jaunās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanā, kuras Rīgas dome solās jau tuvākajā laikā novērst ar jaunu saistošo noteikumu pieņemšanu. Tāpat atsevišķi Rīgas pilsētas namu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji ceļ trauksmi par gaidāmo tarifu kāpumu no 15. septembra, lai gan skaidrs, ka atkritumu izvešanas cenu kāpums Rīgā bija neizbēgams – gan dabas resursu nodokļa pieauguma, gan ES prasību izpildes dēļ.
Un, visbeidzot, KP lēmums par pārkāpuma lietas ierosināšanu par it kā dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Iestāde vēlas iesaldēt Rīgas atkritumu apsaimniekošanas projekta līguma pārslēgšanas procesu ar pagaidu noregulējumu, kas nodrošinātu laiku izmeklēšanai. Kā intervijā LTV paziņoja pati KP vadītāja Skaidrīte Ābrama, "šādas lietas izmeklēšana ir ļoti sarežģīta un var aizņemt vairākus gadus, jo nepieciešama tirgus analīze, kā arī nākotnes modeļa veidošana".
Tas nozīmē tikai vienu – pārvilkt svītru Rīgas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijai un līdz ar to jebkādām Latvijas izredzēm izpildīt jaunās ES prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā. Turpināsim slīgt paši savos mēslos, lai dažu partiju politikāņi saspēlē ar sev uzticamo KP varētu īstenot ārkārtas vēlēšanu ieceri Rīgas domē ar sekojošu varas pārņemšanu! Protams, paralēli veidojot jaunu atkritumu apsaimniekošanas "nākotnes modeli" daudzu gadu garumā.
Turklāt šāda Konkurences padomes rīcība, publiski paziņojot gaidāmā lēmuma saturu vēl pirms lēmuma pieņemšanas, skaidri apliecina, ka šajā valstī nav vēlama veiksmīgu publiskās un privātās partnerības projektu īstenošana, kas kā ekonomiskās attīstības veiksmes vektors ir noteikts "vecās demokrātijas" un virknē mums līdzīgo valstu, un varam tikai priecāties, ka šajā gadījumā nav runa par ārvalstu investīciju aizsardzības pārkāpumu, jo pretējā gadījumā starptautiska tiesvedība ar acīmredzamu negatīvu iznākumu valstij jau būtu ierosināta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!