Viktors Valainis: Apdraudēta Eiropas prasību izpilde atkritumu apsaimniekošanā
Foto: LETA
Mani kā Saeimas deputātu un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektoru satrauc klusums publiskajā telpā par kādu Latvijas nākotnei ļoti nozīmīgu jautājumu. Un, proti, lai gan Eiropas Savienības (ES) Padome jau 2018. gada maijā pēc saskaņošanas ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm galīgajā versijā pieņēma ļoti ambiciozo atkritumu direktīvu paketi, līdz pat šai dienai nešķiet, ka Latvijas valdības līmenī kādam šķistu būtiska jaunās ES likumdošanas ieviešana. Te jāuzsver – šī direktīvas prasību neizpildīšana Latvijai rezultēsies apjomīgās soda naudās, kuras realitātē samaksās ikviens Latvijas nodokļu maksātājs. Tajā pašā laikā mēģinājumi realizēt šīs prasības Rīgā tiek apkaroti bez nopietnas argumentācijas.

Konkurences padome (KP) nupat ir nākusi klajā ar paziņojumu par pārkāpuma lietas ierosināšanu pret Rīgas pašvaldību, kas pēc savas iniciatīvas ir sākusi īstenot vērienīgu privātās publiskās partnerības projektu (PPP) ES jauno prasību izpildei. Tas bija nepatīkams pārsteigums, kura sekas Latvijai var nākties izjust daudzu gadu garumā.

Nedaudz par kopējo situāciju. Ir jāatzīst, ka līdz daudzu ES ambiciozās likumdošanas prasību īstenošanai atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai šobrīd ir tik tālu kā līdz Mēnesim. Šī gada februārī Latvijas Zaļais punkts un SKDS publicēja pētījumu, kurā, atsaucoties uz "Eurostat" datiem, Latvija tika ierindota 24. vietā no 29 ES dalībvalstīm ar tikai 25,2% pārstrādāto atkritumu no kopējā atkritumu apjoma. Salīdzinājumam – Vācijā tie ir 70%! Protams, šī atpalicība ir ikvienam acīmredzama – mūsu piecūkotajos mežos lielo pilsētu tuvumā, lielgabarīta atkritumu kaudzēs pie mikrorajonu konteineriem, neoficiālajās "izgāztuvēs" ceļmalās un mazdārziņu rajonos utt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!