Nenoliedzami, šajos gados daudz ir sasniegts. Tomēr izglītības konkurences cīņā LU arvien vairāk atpaliek, kas tiešā veidā negatīvi ietekmē izglītības kvalitāti. Tam ir vairāki iemesli, bet primāri – neefektīvā, nesaprotamā, necaurspīdīgā, uzblīdusī un visticamāk, apzināti pēdējos gados šādi radītā pārvaldes kārtība. Un tie rada grūti labojamas sekas.
Pirmkārt, publiskās diskusijas neesamība par LU stratēģiskajiem mērķiem ir radījusi situāciju, kurā labi iecerētais studiju vidi motivējošais LU infrastruktūras attīstības projekts ir aizēnojis mērķi – rūpes par studentiem, nodrošinot viņiem saturiski kvalitatīvu izglītību. Pašlaik publiskajā telpā LU vārds galvenokārt izskan saistībā ar dārgiem būvniecības projektiem, kam līdzās par pierastu kļuvusi neglaimojoša izglītības kvalitātes kritika, lejupslīde reitingos un ziņas par studentiem, kas aizvien biežāk izvēlas ārvalstu augstskolas. Izbrīna LU kuluāros teiktais, ka šiem reitingiem neesot nozīmes.