Šobrīd esam nonākuši vēl nebijušā situācijā, dzērienu ražotāji, sabiedrība un likumdevēji atzīst, ka sistēmas ieviešana palīdzēs attīrīt Latvijas dabu un veicinās resursu atkārtotu izmantošanu. Tomēr arvien biežāk izskan ideja par "paplašināto depozītu", kas būtībā ir jaunais "pret" depozīta sistēmai. Interesanti, ka šo mistisko, ideālo variantu atbalsta tie, kuri jau gadiem cīnījušies pret depozīta sistēmu un nav vēlējušies veikt uzlabojumus vides aizsardzībā. Šādas mistiskas, ideālās sistēmas izstrāde aizņemtu daudzus gadus un ir brīnišķīgs veids, kā novilcināt lēmumu pieņemšanu un sarīdīt savā starpā citas iesaistītās puses. Turklāt līdzīga sistēma jau tika pirms pāris gadiem izmēģināta Rumānijā, kur tā izgāzās.
Jāsaprot, ka tradicionālās depozīta sistēmas izmaksas tiek segtas ar ražotāju dalības maksu sistēmā, neatgriezto depozīta maksu un ieņēmumiem no materiālu pārdošanas. Svarīgi atcerēties, ka skārdenes, PET pudeles un stikls ir vērtīgi materiāli, kurus iespējams veiksmīgi realizēt tālāk. Savukārt tetra pakām, šampūnu un sadzīves ķīmijas līdzekļu iepakojumiem, kas izgatavoti no dažādiem plastmasas savienojumiem, ir negatīva vērtība – šos materiālus nav iespējams pārdot otrreizējā tirgū, tādēļ papildus nepieciešams maksāt par materiālu iznīcināšanu. Visbiežāk šie iepakojumi nonāk poligonos vai tiek sadedzināti. Tāpēc atbalstāms ir Iepakojuma asociācijas ierosinājums diferencēt iepakojumu pārstrādājamā un nepārstrādājamā, nepārstrādājamo iepakojumu izņemot no ražotāju atbildības sistēmām un apliekot ar lielāku dabas resursu nodokli. Tas mudinātu ražotājus pāriet uz videi draudzīgiem iepakojumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!