Dzintars Kauliņš: Tieša elektroenerģijas tirdzniecība ar Astravjecas AES nav iespējama  (31)

Līdz ar Astravjecas (Baltkrievijā) atomelektrostacijas darbības uzsākšanu, kas plānota 2020. gada sākumā, Lietuvas puse vienpusēji pieņēmusi lēmumu pārtraukt elektroenerģijas tirdzniecību uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas. Šādu lēmumu Lietuvas kolēģi ir pamatojuši ar nostāju, ka Lietuvas iedzīvotājiem nebūtu jāiegādājas elektroenerģija no nedrošām elektrostacijām. Latvija ir skaidri paudusi atbalstu Lietuvas viedoklim, ka atomelektrostacijām ir jāatbilst augstākajiem drošības standartiem pasaulē. Tomēr jāatzīst, ka Lietuvas lēmums pārtraukt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju ne palielinās šīs elektrostacijas drošumu, ne veicinās šīs elektrostacijas slēgšanu, taču šis lēmums negatīvi ietekmēs visu Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm.

Lai savlaicīgi mazinātu riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām Latvijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu – brīdī, kad Lietuva pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas-Krievijas robežu.

Ko šāds Latvijas valdības lēmums nozīmēs praktiski? Šāds risinājums nodrošinās, ka elektroenerģijas tirdzniecības nosacījumi Latvijai ar trešajām valstīm arī turpmāk saglabāsies līdzvērtīgā apjomā, kā tas ir noticis līdz šim. Elektroenerģijas tirdzniecība notiks jau pa vēsturiski eksistējošu elektroenerģijas pārvades starpsavienojumu starp Latviju un Krieviju, kas šobrīd tiek izmantots tikai tehniskajām plūsmām, nevis tirdzniecībai. Tas ir Latvijas vienīgais starpsavienojums ar trešajām valstīm. Latvijai nav starpsavienojumu ar Baltkrieviju, un tieša tirdzniecība ar Baltkrieviju un Astravjecas atomelektrostaciju nav ne iespējama, ne plānota.

Sniegšu nelielu ieskatu vēsturē, kā šāda situācija izveidojusies un kāpēc Latvijai bija svarīgi pieņemt šādu lēmumu? Laikā, kad Baltijas valstis nebija izbūvējušas elektropārvades starpsavienojumus ar Skandināvijas un Eiropas pārvades energosistēmām un Baltijā vēl nedarbojās elektroenerģijas birža "Nord Pool", elektroenerģijas plūsmu vadība starp Baltijas valstīm un trešajām valstīm bija vieglāk kontrolējama un katras Baltijas valsts pārvades sistēmas operators (PSO) nodrošināja tiešo elektroenerģijas tirdzniecības iespēju ar trešajām valstīm.

Savukārt pēc jauno starpsavienojumu izbūves un elektroenerģijas biržas "Nord Pool" tirgus modeļa ieviešanas Baltijā, PSO pieņēma lēmumu organizēt elektroenerģijas tirdzniecības plūsmas starp Baltijas tirgu un trešajām valstīm tikai caur Lietuvas-Baltkrievijas un Lietuvas-Kaļiņingradas robežām. Tas nodrošināja divu ļoti atšķirīgo tirgu – Eiropas un Krievijas – paralēlu darbību, tajā pašā laikā saglabājot nemainīgi augstu energosistēmas darbības drošumu, nepieciešamo plūsmu kontroli un korektu tirgus funkcionēšanu. Tirdzniecība ar trešajām valstīm caur Lietuvu tika izvēlēta arī tāpēc, ka Baltijas dienvidu reģionā bija vērojams elektroenerģijas deficīts.

Rezultātā 2013. gadā Baltijas valstu PSO noslēdza savā starpā vienošanos par to, ka turpmāk elektroenerģijas pārvades jaudas tirdzniecībai ar trešajām valstīm būs pieejamas tikai uz Lietuvas robežas ar trešajām valstīm. Šī vienošanās paredz, ka Baltijas PSO tirdzniecībai "Nord Pool" biržā uz Krievijas-Igaunijas un Krievijas-Latvijas starpsavienojumiem piešķir 0 megavatus pārvades jaudas, bet uz Baltkrievijas-Lietuvas un Kaļiņingradas-Lietuvas starpsavienojumiem piešķir noteiktu jaudas kapacitāti, kuru aprēķina saskaņā ar Baltijas valstu PSO metodikā noteiktām formulām (aktuālo ik stundas jaudas kapacitāti var aplūkot "Nord Pool" mājaslapā.

2018. gada oktobrī tika apstiprināts Lietuvas Enerģētikas ministrijas izstrādātais likums, ar kuru visai tuvā nākotnē – līdz ar Astravjecas atomelektrostacijas darbības uzsākšanu, kas plānota 2020. gada sākumā – tiks ierobežota Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm. Saskaņā ar šo likumu līdz ar Astravjecas atomelektrostacijas darbības uzsākšanu starpsavienojumā Baltkrievija-Lietuva tiks piešķirta tirdzniecības kapacitāte 0 megavatu apmērā.

Savukārt elektroenerģijas imports starpsavienojumā Kaļiņingrada-Lietuva tiek noteikts tādā apjomā, kas tiek saražots, taču netiek patērēts Kaļiņingradas apgabalā (proti, izslēdzot, ka Kaļiņingrada pārdotu Lietuvai elektroenerģiju, kas saražota Baltkrievijā). Līdz ar to likums nodrošinās, ka Lietuvas elektroenerģijas sistēmā neieplūst elektroenerģija, kas tiek saražota Astravjecas atomelektrostacijā Baltkrievijā. Vienlaikus likumā paredzēts izņēmums, ka elektroenerģijas tehniskās plūsmas no Baltkrievijas ir iespējams, ja ir nepieciešams nodrošināt Lietuvas elektroenerģijas sistēmas drošu darbību.

Ko šāds Lietuvas lēmums nozīmē pārējām Baltijas valstīm? Lietuvas lēmums pārtraukt tirdzniecību ar Baltkrieviju pēc Astravjecas atomelektrostacijas darbības uzsākšanas rada apstākļus, kuros Lietuvā un attiecīgi arī pārējās Baltijas valstīs tiks ierobežota elektroenerģijas plūsma arī no kontinentālās Krievijas, kas līdz šim Lietuvā ieplūst caur Baltkrieviju.

Elektroenerģijas biržas "Nord Pool" dati rāda, ka pērn importētās elektroenerģijas apjoms no trešajām valstīm caur Lietuvas-Baltkrievijas robežu bija 2,56 TWh, savukārt caur Lietuvas-Kaļiņingradas robežu – 2,94 TWh. Līdz ar to varam secināt, ka, pilnībā pārtraucot elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju (un tostarp kontinentālo Krieviju), Baltijas valstu tirdzniecība ar trešajām valstīm tiktu samazināta aptuveni uz pusi. Tas veidotu ne tikai attiecīgo jaudu samazinājumu visās Baltijas valstīs, bet, pēc Latvijas PSO aprēķiniem, radītu arī elektroenerģijas tarifa pieauguma risku gala patērētājam 5-10% apmērā.

Apzinoties šos riskus, Latvija pēdējo pusgadu ir veikusi regulāras pārrunas ar Igaunijas, Lietuvas un arī Eiropas Komisijas pārstāvjiem, paužot bažas par situāciju pēc tam, kad būs stājies spēkā Lietuvas lēmums pārtraukt tirdzniecību ar trešajām valstīm, un mēģinot rast kopīgu, reģionālu risinājumu. Diemžēl sarunas bija nesekmīgas, un Lietuva stingri iestājās pret reģionālu risinājumu.

Lai novērstu neskaidrību elektroenerģijas tirgū par situāciju pēc Astravjecas atomelektrostacijas darbības uzsākšanas, Latvija ir savlaicīgi pieņēmusi lēmumu atvērt savu robežu elektroenerģijas tirdzniecībai ar Krieviju pēc tam, kad Lietuva būs aizvērusi robežu tirdzniecībai ar Baltkrieviju. Tādējādi Latvijas valdības lēmums saglabās jaudu plūsmu no trešajām valstīm aptuveni līdzvērtīgā līmenī (to precīzi noteiks jaunā jaudas aprēķina metodika, ko šobrīd izstrādā Latvijas PSO) un novērsīs elektroenerģijas tarifa pieaugumu, kas negatīvi ietekmētu ne tikai mājsaimniecības, bet jo īpaši uzņēmumus. Zīmīgi, ka pateicoties apjomīgajiem starpsavienojumiem ar Lietuvu, šo pozitīvo ietekmi uz elektroenerģijas cenām līdzvērtīgā apjomā izjutīs arī Lietuvas elektroenerģijas patērētāji.