Dzintars Kauliņš
Foto: Publicitātes foto
Latvijas kopējais elektroenerģijas patēriņš 2018. gadā bija 7,4 teravatstundas, no kurām aptuveni 87,7% saražojām paši, bet pārējo importējam no Skandināvijas valstīm, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas. Apmēram 16% no kopējā importa apjoma saņemam tieši no trešajām valstīm – Krievijas un Baltkrievijas. Mums ir svarīgi nodrošināt enerģētisko drošību valstī – elektroenerģijas jaudu pietiekamību un pēc iespējas zemāku elektroenerģijas cenu. Lai to panāktu, mums ir svarīgi paredzēt dažādas iespējas, kā un kur Latvijas elektroenerģijas tirgotāji var iegādāties elektroenerģiju patērētājiem nepieciešamajā daudzumā.

Līdz ar Astravjecas (Baltkrievijā) atomelektrostacijas darbības uzsākšanu, kas plānota 2020. gada sākumā, Lietuvas puse vienpusēji pieņēmusi lēmumu pārtraukt elektroenerģijas tirdzniecību uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas. Šādu lēmumu Lietuvas kolēģi ir pamatojuši ar nostāju, ka Lietuvas iedzīvotājiem nebūtu jāiegādājas elektroenerģija no nedrošām elektrostacijām. Latvija ir skaidri paudusi atbalstu Lietuvas viedoklim, ka atomelektrostacijām ir jāatbilst augstākajiem drošības standartiem pasaulē. Tomēr jāatzīst, ka Lietuvas lēmums pārtraukt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju ne palielinās šīs elektrostacijas drošumu, ne veicinās šīs elektrostacijas slēgšanu, taču šis lēmums negatīvi ietekmēs visu Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm.

Lai savlaicīgi mazinātu riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām Latvijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu – brīdī, kad Lietuva pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas-Krievijas robežu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!