Strīds par Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanu leģitimitāti, pēc visa spriežot, ir nonācis strupceļā. Jaunu argumentu ir maz, klāt nāk tikai izteiksmes līdzekļi – metaforas krāšņākas, lāsti bargāki, pirms dažām dienām abas puses pat ķērās pie krāsainajiem zīmuļiem.
Diemžēl neatrisinātam strīdam var būt sekas, kas ir daudzkārt kaitīgākas par iemeslu, kurš to izraisījis. Domāju, daudzi pagājušajā otrdienā bija vīlušies, kad Ministru kabinets nepieņēma lēmumu, ko darīt ar LU rektoru. Nedomāju izlikties, ka šajā strīdā esmu neitrāls, bet šobrīd man vairāk bail par LU nākotni kopumā. Es, protams, neticu, ka manī kāds ieklausīsies, tomēr negribu arī, ka vēlāk kāds teiktu: "Neviens nebrīdināja."
Par stagnāciju
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit