Āris Jansons: Tramps uz čemodāniem  (72)

Cilvēktiesību fonda "Human Rights First" direktore Melisa Hūpera un Centrāleiropas un Austrumeiropas lietu eksperts no "American Enterprise Institute" Dalibors Rohāčs skaidri un gaiši saka: "No Polijas demokrātijas, NATO, ASV un Polijas partnerības ilgtermiņa veselības viedokļa būtu labāk, ja prezidents Tramps paliktu mājās."

ASV prezidents plāno apmeklēt Poliju, lai piedalītos Otrā pasaules kara sākuma 80. gadadienas pasākumos, kas būtu viņa otrā vizīte šajā valstī prezidentūras laikā. Eksperti atzīst, ka šī gadskārta ir nozīmīga atcere un ir pelnījusi pasaules augstāko līderu klātbūtni, bet vienlaikus lēš, ka Baltā nama saimnieka iespējamais vēstījums poļiem var tikt uztverts pretrunīgi. Tieši tāpēc, ka ASV un Polijas attiecības ir svarīgas, un tāpēc, ka simboliem ir nozīme, svinīgās ceremonijas Polijā nedrīkstētu pārvērsties vienkārši par kārtējo Trampa viesizrādi, akcentē laikraksts "Rzeczpospolita".

Polijas vadības saprašanās ar Vašingtonu pēdējos trīs gados bijusi sekmīga. Ir panākta amerikāņu karavīru skaita palielināšana Polijā līdz 4000 vīriem, bruņojuma modernizācija, tirdzniecības attiecību attīstība un iespējama vīzu atcelšana. Ņemot vērā, ka Donalds Tramps ir emociju cilvēks, divpusējo attiecību progress, ko poļu analītiķi dēvē par Polijas ģeopolitisku panākumu, lielā mērā bijis atkarīgs no ASV prezidenta entuziasma par viņa pirmo vizīti Varšavā pirms diviem gadiem. Viens no komentāriem pēc Trampa mīlestības apliecinājumiem poļiem togad nebija glaimojošs: "Tramps tik ļoti mīl poļus, ka viņš nodarbināja vairāk nekā 200 no viņiem nelegāli, Ņujorkā būvējot "Trump Towers"."

Eksperti Hūpera un Rohāčs norāda, ka Tramps un vadoši viņa administrācijas pārstāvji emocionāli jūtas piesaistīti Polijai ideoloģisku iemeslu dēļ. Baltajam namam ir līdzīgs viedoklis ar Polijas valdošo labējo partiju "Likums un taisnīgums" par ierobežojošu imigrācijas politiku, skepsi attiecībā pret ES un tādiem jautājumiem kā aborti un minoritāšu tiesības. Viņi brīdina, ka jebkura Trampa vizītes laikā pieļautā kļūda dramatiskā brīdī, kad iekšējo strīdu gaisotnē Polija virzās uz parlamenta vēlēšanām, pārvērtīs ASV un Polijas partnerību par partijisku jautājumu un nodarīs neatgriezenisku kaitējumu, mainoties valdībai Varšavā.

Ir vēl viens iemesls bažām par Trampa vizītes atskaņu: Polijas pašreizējās vadības kurss uz novirzīšanos no Ziemeļatlantijas alianses pamatvērtībām. Jau pirms diviem gadiem apskatnieki pārmeta Trampam, ka viņa vizīte deva aizsegu partijas "Likums un taisnīgums" uzbrukumam demokrātijai. Toreiz uzrunā Varšavā Tramps runāja par draudiem Rietumu civilizācijai un slavēja Polijas valdību kā piemēru, kā novērst šos draudus. Uz karstām pēdām poļu likumdevēji pieņēma tiesību aktu paketi, kas politizēja Augstāko tiesu un zemāka līmeņa tiesas. Rezultātā bija pārsteidzoši, ka Tramps vēlāk izvēlējās pozitīvi izcelt Poliju, lai to uzslavētu savā runā ASV Ģenerālajā asamblejā. Arī šoreiz nav iemesla cerēt, ka Polijas valdošā partija kautrēsies izmantot Trampa klātbūtni savu vissliktāko autoritāro impulsu veicināšanai.

Tas nenozīmē, ka Trampam nebūtu jābrauc uz svarīgo vēsturiskās piemiņas pasākumu Polijā. Ļaunākajā gadījumā viņu, emociju cilvēku, Varšavā var piemeklēt sliktāks garastāvoklis nekā pirms diviem gadiem, jo šoreiz viņam jādalās rampas gaismās ar citiem svinību viesiem.

Varšavā 1. septembrī Trampam būs jāstāv līdzās arī Vācijas prezidentam Frankam Valteram Šteinmeieram, un tie būs miljardierim neomulīgi mirkļi. Par abu vīru savstarpējām simpātijām runāt neklājas – vēl būdams ārlietu ministrs, 2016. gada prezidenta vēlēšanu laikā Šteinmeiers nevairījās no nediplomātiskiem izteikumiem par Trampu, nosaucot viņu par "naida sludinātāju". Nav izslēgts, ka Tramps Varšavā var pateikt politiski ļoti nekorektas lietas un ka katrs žurnālista jautājums var izrādīties mīna, kas uzsprāgst.

Polijas prezidents Andžejs Duda, kurš Vašingtonā lobēja pastāvīgas ASV militārās bāzes izveidi Polijā, nav pirmais ārzemju līderis, kurš meklējis labvēlīgu Baltā nama politikas maiņu caur personīgu Trampa cildināšanu. Jāpatur gan prātā, ka Polijas vadība riskē ar okeāna viņā krastā dominējošo lielpartiju labvēlības eroziju, kas var piemeklēt, tik cieši identificējot sevi ar paša mājās un Eiropā polarizējošo līderi. Apsolot ASV bāzi Polijā nosaukt par Trampa fortu, pa jokam vai nopietni, Polijas valdība var izpelnīties Baltā nama saimnieka prieka pilnus vārdus no ANO tribīnes vai pieminekļa pakājes Varšavā. Bet vai ilgtermiņā tas kalpos poļu valsts interesēm un ASV un Polijas attiecībām, nav vienkāršs jautājums. Ne viens vien ASV Kongresā jau jautā, vai Savienotajām Valstīm būtu pareizi padziļināt stratēģisko partnerību ar valsti, kas likvidē demokrātiskas institūcijas un parāda garu degunu Briselei par pakratīšanu ar pirkstu.

Brauciet droši uz Poliju, prezidenta kungs, tikai paturiet prātā, ka ierodaties Varšavā uz brīvības un demokrātijas aizstāvju piemiņas godināšanu, nevis priekšvēlēšanu kampaņas mītiņu.